breþa

Old Swedish

Etymology

From Old Norse breiða, from Proto-Germanic *braidijaną.

Verb

brēþa

1. to broaden
2. to spread
3. to cover

Conjugation

Conjugation of brēþa (weak)

	present			past
infinitive	brēþa			—
participle	brēþandi, brēþande			brēdder
active voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	brēþir	brēþi, brēþe	—	brēddi, brēdde	brēddi, brēdde
þū	brēþir	brēþi, brēþe	brēþ	brēddi, brēdde	brēddi, brēdde
han	brēþir	brēþi, brēþe	—	brēddi, brēdde	brēddi, brēdde
vīr	brēþum, brēþom	brēþum, brēþom	brēþum, brēþom	brēddum, brēddom	brēddum, brēddom
īr	brēþin	brēþin	brēþin	brēddin	brēddin
þēr	brēþa	brēþin	—	brēddu, brēddo	brēddin
mediopassive voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	brēþis	brēþis, brēþes	—	brēddis, brēddes	brēddis, brēddes
þū	brēþis	brēþis, brēþes	—	brēddis, brēddes	brēddis, brēddes
han	brēþis	brēþis, brēþes	—	brēddis, brēddes	brēddis, brēddes
vīr	brēþums, brēþoms	brēþums, brēþoms	—	brēddums, brēddoms	brēddums, brēddoms
īr	brēþins	brēþins	—	brēddins	brēddins
þēr	brēþas	brēþins	—	brēddus, brēddos	brēddins

Descendants

• Swedish: breda, bre