draiskulība

See also: draiskulībā

Latvian

From draiskulis (“playful, mischievous one”) +‎ -ība.

draiskulība f (4th declension)

(usually in the singular) playfulness (quality of one, especially a child, who is playful, mischievous, who likes to joke)
Zenta nosvieda zīmuli un jaunības draiskulībā pārlēca pāri galdam, lai apskautu savu bērnības draudzeni ― Zenta threw the pencil and with (lit. in) youthful playfulness jumped across the table to hug her childhood girlfriend
(of actions) playful, mischievous, feisty action; prank, joke; naughty behavior
ar jaunības neizsīkstošajiem jokiem un draiskulībām kursanti soļo pa ceļu ― with inexhaustible youthful jokes and pranks, the trainees marched along the road

komandieris ļoti labi saprata savus padotos un par nevainīgām draiskulībām viņus tikai labsirdīgi norāja ― the commander understood his subordinates very well, and for their innocent pranks he only scolded them good-naturedly

Declension of draiskulība (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	draiskulība	draiskulības
accusative (akuzatīvs)	draiskulību	draiskulības
genitive (ģenitīvs)	draiskulības	draiskulību
dative (datīvs)	draiskulībai	draiskulībām
instrumental (instrumentālis)	draiskulību	draiskulībām
locative (lokatīvs)	draiskulībā	draiskulībās
vocative (vokatīvs)	draiskulība	draiskulības