Kalsnava vald
Kalsnava vald (läti keeles Kalsnavas pagasts) on vald Lätis Madona piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Bērzaune, Mārciena ja Ļaudona vallaga, Jēkabpilsi piirkonna Varieši vallaga ning Aizkraukle piirkonna Aiviekste ja Vietalva vallaga.
| Kalsnava vald | |
|---|---|
| läti Kalsnavas pagasts | |
| Pindala: 147,1 km² | |
Elanikke: 1441 (1.01.2024)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 9,8 in/km² | |
| Keskus: Jaunkalsnava | |
 |
Valla pindala on 147 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1856 inimest.[2] Valla halduskeskus on Jaunkalsnava küla. Vallamaja asub aadressil Pārupes iela 2, vallavanem on Artis Mūrmanis.[3]
Ajalugu
muudaAastal 1935 oli Kalsnava valla pindala 278 km².[4] Aastal 1945 moodustati vallas Jāņukalnsi, Jaunkalsnava ja Veckalsnava külanõukogu, aastal 1949 aga vald likvideeriti. Aastal 1951 liideti likvideeritava Veckalsnava külanõukogu alad Jāņukalnsi ja Jaunkalsnava külanõukoguga. Aastal 1954 nimetati Jaunkalsnava külanõukogu ümber Kalsnava külanõukoguks. Aastal 1964 liideti sellega likvideeritav Jāņukalnsi külanõukogu. Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks.[5] 2009. aastast kuulub vald Madona piirkonda.
Kaitstavad objektid
muudaKultuurimälestistest on riikliku kaitse all Kalsnava kiriku muinaskalmed, Tuteni muinaskalmed ehk Rootsi hauad, Jaunrūcēni muinaskalmed ehk Vene hauad, Daktiņi muinaskalmed ehk Kalmemägi ja Matīsēni muinaskalmed.[6] Kohaliku kaitse all on Treikaiņi muinaskalmed ehk Rootsi ja Vene hauad ning Īvēni muinaskalmed ehk Kalmemägi.[7]
Looduskaitse all on Teteri tamm, Teteri mänd, Rizgi vaher, Klajase tamm, Snēveļi tamm, Slokātņi pihlakas, Slokātņi tammed, Veckalsnava kalmistu elupuud, Veckalsnava allee pärnad, Veckalsnava allee, Ciņi mänd ja kaheksa nimetut põlispuud. Valla lõunaossa jääb osalt Kalsnava dendraarium.[8]
Asustus
muuda2011. aastal elas vallas 1658 lätlast, 66 venelast, 14 valgevenelast, 4 ukrainlast, 16 poolakat ja 10 leedulane.[9]
Vallas on järgmised külad.
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[10] |
|---|---|---|
| Aiviekste | vidējciems | 245 (2022) |
| Apšuriņķis | mazciems | 16 (2008) |
| Aronieši | mazciems | 14 (2008) |
| Jaunkalsnava | lielciems | 642 (2022) |
| Jāņukalns | vidējciems | 67 (2022) |
| Lāči | skraciems | |
| Liepnieki | mazciems | |
| Maisi | mazciems | 20 (2008) |
| Mārtiņēni | mazciems | |
| Ramuļēni | skrajciems | 4 (2003) |
| Stepes | mazciems | 17 (2009) |
| Tuteni | mazciems | |
| Veckalsnava | mazciems | 21 (2008) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[10]
-
Vallamaja
-
Viited
muuda- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā), vaadatud 19.06.2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Madonas novads (vaadatud 13.12 2019)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija[alaline kõdulink], vaadatud 08.12 2019
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija[alaline kõdulink], vaadatud 08.12 2019
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ 10,0 10,1 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.