Mozus no Leonas: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2007. gada 7. decembris, plkst. 10.41

Zohar pirmā tipogrāfiskā idevuma titullapa, Mantuja, 1558.

Mozus no Leonas (ap 1250 – 1305), ebreju literatūrā pazīstams kā Moše ben Šem-Tov (משה בן שם-טוב די-ליאון), angliski Moses de Leon, rabīns un kabalists, tiek uzskatīts par Kabalas pamatteksta [Zohar] autoru, kaut arī tas tikai daļēji ir viņa oriģināldarbs, daļēji senāku tekstu pārlikums.

Biogrāfija

Dzimis Leonā, kas tagad ir viens no Spānijas reģioniem. 30 gadus dzīvojis Gvadalahārā un Valladolidā, vēlāk Avilā. 1305. gadā nolēmis atgriezties mājās, miris Arevalo. Leģenda vēstī, ka pēc Mozus nāves kāda bagāts vīrs no Avilas viņa bez līdzekļiem atstātajai atraitnei esot piedāvājis lielu summu par oriģinālu, no kura viņas vīrs izgatavojis kopiju, bet atraine atzinusies, ka vīrs esot īstenībā bijis manuskripta autors.

Mācība

Mozus no Leonas ap 1280. gadu sāka kabalistu vidē izplatīt grāmatas aramiešu valodā, kuras viņš teicās esam nokopējis no antīkiem gudrības tekstiem, kuru autors bijis rabīns Simons bar Johai, slavenā rabīna Akivas māceklis, kas dzīvojis un mācījis Izraēla zemē otrajā gadsimtā. Šīs grāmatas kļuva par pamatu Sefer ha-Zohar ("Mirdzuma grāmatai"), kas pamazām pārtapa par Kabalas kanonisko tekstu Ha-Zohar ha Qadosh ("Svētais Zoars"). Tās bija pilnas ar jaunvārdiem, noslēpumainu simboliku un erotisku iztēli. Teksta analīze liecina, ka tas patiesi balstās uz senāku materiālu, tomēr lielā mērā ir paša Leonas Mozus jaunrade, izmantojot automātisko rakstīšanu transa stāvoklī.

Izvilkums no mācības

Abulafija mācības pamatā ir ideja, ka dvēsele ir kosmiskās dzīves plūsmas sastāvdaļa. Taču mūsu apjausma un doma ir sajūtu ierobežotas, mūsu prāts ir pārblīvēts ar jutekliskām formām. Mērķis ir „atsiet mezglus”, kas saista mūsu dvēseli, atbrīvot prātu no definīcijām, virzīties no ierobežojumiem uz bezgalīgo.

Dievs ir vienots veselums – viens bez diviem, nenovērtējams. Patiesi dievišķa eksistence izraisa visa radītā eksistenci. Cildenās iekšējās būtības slepus rada saikni, kas vieno visu no visaugstākā līdz viszemākajam, plešoties no augšējā baseina līdz pasaules malai. Nav nekā – pat ne vismazākā lieta, kas nav saistīta ar šīs ķēdes posmiem. Viss ir savažots tā noslēpumā, notverts tā vienīgumā. Dievs ir viens, Dieva noslēpums ir viens, visa pasaule apakšā un augšā neizprotamā veidā ir viena. Dievišķā eksistence ir nedalāma. Visa ķēde ir viena. Lejā līdz pat pēdējam posmam, viss ir saistīts ar visu pārējo; tātad dievišķā būtība ir kā apakšā, tā augšā, debesīs un virs zemes. Nav nekā cita.

Mozus no Leonas „Sefer ha-Rimmon” (Granātābolu grāmata), Atlanta, 1988.'

Avoti

Kohler, Kaufmann et al. Leon, Moses (Ben Shem-Tob) de." Jewish Encyclopedia. Funk and Wagnalls, 1901-1906, citing to:

Ahimaaz Chronicle, ed. London, pp. 95 et seq.;
Adolf Jellinek, Moses b. Schem-Tob de Leon und Seine Verhältniss zum Sohar, Leipsic, 1851;
Grätz, Gesch. vii. 231 et seq.;
Geiger, Das Judenthum und Seine Geschichte, iii. 75 et seq., Breslau, 1871;
Giovanni Bernardo De Rossi-C. H. Hamberger, Hist. Wörterb. p. 177;
Moritz Steinschneider, Cat. Bodl. cols. 1852 et seq.;

idem, Hebr. Bibl. x. 156 et seq.

Veidne:JewishEncyclopedia Veidne:Kabbalah-stub

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+[[Image:Zohar.png|thumb|250px|Zohar pirmā tipogrāfiskā idevuma titullapa, Mantuja, 1558.]]
-'''Mozus no Leonas''' (אברהם בן שמואל אבולעפיה, ''Abraham Abulafia'', * 1240. gadā [[Saragosa|Saragosā]], † pēc 1290. gada [[Malta|Maltā]]) - [[ebreji|ebreju]] [[misticisms|mistiķis]], [[kabala|kabalists]]. Ekstātiskās kabalas (''qabbalah nevu'it'') dibinātājs. Uzskatīja sevi par [[mesija|mesiju]] un [[pravietis|pravieti]].
+'''Mozus no Leonas''' (ap [[1250]] &ndash; [[1305]]), ebreju literatūrā pazīstams kā '''Moše ben Šem-Tov''' ('''משה בן שם-טוב די-ליאון'''), angliski '''Moses de Leon''', [[rabīns]] un[[Kabala| kabalists]], tiek uzskatīts par Kabalas pamatteksta ''[Zohar]'' autoru, kaut arī tas tikai daļēji ir viņa oriģināldarbs, daļēji senāku tekstu pārlikums.
 ==Biogrāfija==
+Dzimis Leonā, kas tagad ir viens no Spānijas reģioniem. 30 gadus dzīvojis [[Gvadalahārā]] un [[Valladolidā]], vēlāk [[Avilā]]. 1305. gadā nolēmis atgriezties mājās, miris [[Arevalo]].
-Dzimis [[Saragosa|Saragosā]], tomēr gandrīz visu jaunību pavadīja Tudelas (Tudela) pilsētā [[Navarra|Navarrā]].
+Leģenda vēstī, ka pēc Mozus nāves kāda bagāts vīrs no Avilas viņa bez līdzekļiem atstātajai atraitnei esot piedāvājis lielu summu par oriģinālu, no kura viņas vīrs izgatavojis kopiju, bet atraine atzinusies, ka vīrs esot īstenībā bijis manuskripta autors.
-Pēc 18 gadu sasniegšanas devās ceļojumos, apmeklēdams [[Palestīna|Palestīnu]], [[Roma|Romu]], [[Barselona|Barselonu]], [[Patras]] un daudzas citas vietas. 1280. gadā devās uz Romu, lai pāvestu [[Nikolajs III|Nikolaju III]] pievērstu savai mācībai. Pāvests nolādēja viņu, piespriežot sadedzināšanu uz sārta, tomēr pats nomira pirms soda izpildīšanas. Pēc konflikta ar Barselonas vadošo rabīnu Abulafija bija spiests bēgt uz Komino salu Maltas tuvumā, kur pavadīja atlikušo dzīvi izolācijā.
+==Mācība==
+Mozus no Leonas ap 1280. gadu sāka kabalistu vidē izplatīt grāmatas aramiešu valodā, kuras viņš teicās esam nokopējis no antīkiem gudrības tekstiem, kuru autors bijis [[rabīns]] [[Simons bar Johai]], slavenā rabīna [[Akivas]] māceklis, kas dzīvojis un mācījis Izraēla zemē otrajā gadsimtā. Šīs grāmatas kļuva par pamatu ''Sefer ha-Zohar'' ("Mirdzuma grāmatai"), kas pamazām pārtapa par Kabalas kanonisko tekstu ''Ha-Zohar ha Qadosh'' ("Svētais Zoars"). Tās bija pilnas ar jaunvārdiem, noslēpumainu simboliku un erotisku iztēli. Teksta analīze liecina, ka tas patiesi balstās uz senāku materiālu, tomēr lielā mērā ir paša Leonas Mozus jaunrade, izmantojot automātisko rakstīšanu transa stāvoklī.
 ==Izvilkums no mācības==
 Abulafija mācības pamatā ir ideja, ka dvēsele ir kosmiskās dzīves plūsmas sastāvdaļa. Taču mūsu apjausma un doma ir sajūtu ierobežotas, mūsu prāts ir pārblīvēts ar jutekliskām formām. Mērķis ir „atsiet mezglus”, kas saista mūsu dvēseli, atbrīvot prātu no definīcijām, virzīties no ierobežojumiem uz bezgalīgo.
-{{quotation|'''MĒRĶIS''':<br>
+{{quotation|
 <br>
 Dievs ir vienots veselums – viens bez diviem, nenovērtējams. Patiesi dievišķa eksistence izraisa visa radītā eksistenci. Cildenās iekšējās būtības slepus rada saikni, kas vieno visu no visaugstākā līdz viszemākajam, plešoties no augšējā baseina līdz pasaules malai.
@@ 17. rindiņa: / 19. rindiņa: @@
 <br>
 <br>
 Mozus no Leonas „Sefer ha-Rimmon” (Granātābolu grāmata), Atlanta, 1988.'<br>
 }}
+==Avoti==
+*[http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=201&letter=L&search=Moses%20de%20Leon Kohler, Kaufmann ''et al.'' Leon, Moses (Ben Shem-Tob) de."] ''[[Jewish Encyclopedia]]''. Funk and Wagnalls, 1901-1906, citing to:
+:*''Ahimaaz Chronicle,'' ed. London, pp. 95 et seq.;
+:*[[Adolf Jellinek]], ''Moses b. Schem-Tob de Leon und Seine Verhältniss zum Sohar,'' Leipsic, 1851;
+:*[[Grätz]], ''Gesch.'' vii. 231 et seq.;
+:*Geiger, ''Das Judenthum und Seine Geschichte,'' iii. 75 et seq., Breslau, 1871;
+:*[[Giovanni Bernardo De Rossi]]-[[C. H. Hamberger]], ''Hist. Wörterb. ''p. 177;
+:*[[Moritz Steinschneider]], ''Cat. Bodl. cols. 1852'' ''et seq.'';
+::*''idem, Hebr. Bibl.'' x. 156 et seq.
+{{JewishEncyclopedia}}
+{{Kabbalah-stub}}
+[[Kategorija:Rabīni]]
+[[Kategorija:Kabala]]
+[[de:Mosche de Leon]]
+[[fr:Moïse de Léon]]
-====Ārējās saites====
+[[pl:Mojżesz Baal Szem Tow]]
+[[sk:Moše z Leonu]]
-*[http://www.geocities.com/avisolo3/ABULAFIA.pdf Abulafijas portrets (pdf)]
-*[http://www.jewishencyclopedia.com/view.jsp?artid=699&letter=A Abulafijas biogrāfija (angliski)]
-[[Kategorija:Mistiķi|Mozus no Leonas]]
-[[Kategorija:Kabala|Mozus no Leonas]]