Oguzi: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 8. jūlijs, plkst. 15.43

Oguzi, arī oguzu tjurki, bija viduslaiku tjurku tauta, kas sastāvēja no 24 lielām ciltīm un līdz 11. gadsimtam apdzīvoja Centrālāzijas un Mongolijas stepes.

Sākotnēji būdami Hazāru kaganāta austrumu vasaļi oguzi pakāpeniski iekaroja Irānu, Bizantiju un gandrīz visu arābu pasauli, nodibinot Seldžuku, Osmaņu un citas dinastrijas.

Oguzus dēvē arī par rietumu tjurkiem, jo viņi pēc Tjurku kagagāta sabrukuma pārcēlās vistālāk uz rietumiem no pārējiem tjurkiem. 950. gadā oguzi pieņēma islāmu, un šo reliģiju pieņēmušos oguzus sāka dēvēt par turkmēņiem. Laika gaitā islāms kļuva par oguzu vidū dominējošo reliģiju.

Etniskais sastāvs un valodas

Oguzi ir mūsdienu tjurkvalodīgo tautu — turkmēņu, Sīrijas turkmēņu, Irākas turkmēņu, Horezmas uzbeku, azerbaidžāņu, Anatolijas turku, Meshetijas turku, Kipras turku, gagauzu un salaru — tiešie priekšteči. Oguzi piedalījušies kazahu, tatāru, baškīru un citu tautu etnoģenēzē.

Oguzu (seldžuku) iebrukums austrumu Aizkaukāzijā un Irānas ziemeļrietumos 11.—13. gadsimtā izraisīja ievērojamu vietējo iedzīvotāju turkizāciju, izveidojoties azerbaidžāņu tautai.

Oguzu valodas ir tjurku valodu dienvidrietumu oguzu apakšgrupas valodas. Lielākās mūsdienu grupas pārstāves ir turku valoda (75 miljoni pratēju) un azerbaidžāņu valoda (līdz 40 miljoni pratēju).

Skatīt arī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Oguzi.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-[[Attēls:EstadoOguzYagbu750-1055.svg|thumb|Oguzu valsts (750-1055)]]
+[[Attēls:EstadoOguzYagbu750-1055.svg|thumb|Oguzu valsts (750—1055)]]
-'''Oguzi''', arī '''oguzu tjurki''', bija viduslaiku tjurku tauta, kas sastāvēja no 24 lielām ciltīm un līdz XI gadsimtam dzīvoja [[Vidusāzija|Centrālāzijas]] un [[Mongolija|Mongolijas]] [[Stepe|stepēs]].
+'''Oguzi''', arī '''oguzu tjurki''', bija viduslaiku [[Tjurki|tjurku]] tauta, kas sastāvēja no 24 lielām ciltīm un līdz 11. gadsimtam apdzīvoja [[Vidusāzija|Centrālāzijas]] un [[Mongolija]]s [[stepe]]s.
+Sākotnēji būdami [[Hazārija|Hazāru kaganāta]] austrumu vasaļi oguzi pakāpeniski iekaroja [[Irāna|Irānu]], [[Austrumromas impērija|Bizantiju]] un gandrīz visu [[Arābi|arābu]] pasauli, nodibinot [[Seldžuku dinastija|Seldžuku]], [[Osmaņu dinastija|Osmaņu]] un citas dinastrijas.
-== Etniskais sastāvs ==
-Oguzi ir mūsdienu tjurku valodās runājošo tautu — [[Turkmēņi|turkmēņu]], [[Sīrijas turkmēņi|Sīrijas turkmēņu]], [[Irākas turkmēņi|Irākas turkmēņu]], [[Horezmas uzbeki|Horezmas uzbeku]], [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]], [[Anatolija|Anatolijas]] [[Turki|turku]], [[Meshetijas turki|Meshetijas turku]], [[Ziemeļkipra|Kipras]] turku, [[Gagauzi|gagauzu]] un [[Salāri|salāru]] tiešie priekšteči.
+Oguzus dēvē arī par rietumu tjurkiem, jo viņi pēc [[Tjurku kaganāts|Tjurku kagagāta]] sabrukuma pārcēlās vistālāk uz rietumiem no pārējiem tjurkiem. 950. gadā oguzi pieņēma [[Islāms|islāmu]], un šo reliģiju pieņēmušos oguzus sāka dēvēt par '''turkmēņiem'''. Laika gaitā islāms kļuva par oguzu vidū dominējošo reliģiju.
-Oguzu (seldžuku) iebrukums austrumu [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzijā]] un [[Irāna|Irānas]] ziemeļrietumos 11.-13. gadsimtā noveda pie ievērojamas daļas vietējo iedzīvotāju [[Turkizācija|turkizācijas]], kā rezultātā izveidojās azerbaidžāņu tauta.
+== Etniskais sastāvs un valodas ==
-== Atsauces ==
+[[Attēls:Oghuzlanguages6.png|thumb|Oguzu valodas mūsdienās]]Oguzi ir mūsdienu tjurkvalodīgo tautu — [[Turkmēņi|turkmēņu]], [[Sīrijas turkmēņi|Sīrijas turkmēņu]], [[Irākas turkmēņi|Irākas turkmēņu]], [[Horezmas uzbeki|Horezmas uzbeku]], [[Azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]], [[Anatolija]]s [[Turki|turku]], [[Meshetijas turki|Meshetijas turku]], [[Ziemeļkipra|Kipras]] turku, [[Gagauzi|gagauzu]] un [[Salāri|salaru]] — tiešie priekšteči. Oguzi piedalījušies [[Kazahi|kazahu]], [[Tatāri|tatāru]], [[Baškīri|baškīru]] un citu tautu etnoģenēzē.
-{{atsauces}}
+Oguzu (seldžuku) iebrukums austrumu [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzijā]] un [[Irāna]]s ziemeļrietumos 11.—13. gadsimtā izraisīja ievērojamu vietējo iedzīvotāju [[turkizācija|turkizāciju]], izveidojoties azerbaidžāņu tautai.
+Oguzu valodas ir tjurku valodu dienvidrietumu oguzu apakšgrupas valodas. Lielākās mūsdienu grupas pārstāves ir [[Turku valoda|turku]] valoda (75 miljoni pratēju) un [[Azerbaidžāņu valoda|azerbaidžāņu]] valoda (līdz 40 miljoni pratēju).
+== Skatīt arī ==
+* [[Tjurki]]
+* [[Pantjurkisms]]
+* [[Tjurku valstu organizācija]]
 == Ārējās saites ==
 {{sisterlinks-inline}}
 {{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 [[Kategorija:Turcijas vēsture]]
 [[Kategorija:Azerbaidžānas vēsture]]