[go: nahoru, domu]

Pāriet uz saturu

Alus pučs: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
EmausBot (diskusija | devums)
m r2.7.2+) (robots pievieno: be-x-old:Піўны путч
Bai-Bot (diskusija | devums)
m sīkumi, replaced: Veimāras republik → Veimāras Republik (3) using AWB
 
(24 starpversijas, ko saglabājuši 15 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Militāras sadursmes infokaste
[[Attēls:DR 1935 598 Hitlerputsch.jpg|right|250px|thumb|Pučam veltīta pastmarka (1935).]]
| conflict = Alus pučs
'''Alus pučs''' ({{val-de|Hitlerputsch}} — Hitlerpučs, {{val-de|Hitler-Ludendorff-Putsch}} — Hitlera-Lūdendorfa pučs) bija [[Bavārija]]s labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu [[Minhene|Minhenē]], kas norisinājās 1923. gadā no 8. novembra vakara līdz 9. novembra pēcpusdienai. Starp puča līderiem bija [[Nacionālsociālistiskā Vācu Strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku partijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]] un ģenerālis [[Erihs Lūdendorfs]].
| width =
| partof =
| image = File:Bundesarchiv Bild 119-1486, Hitler-Putsch, München, Marienplatz.jpg
| image_size =
| alt =
| caption =
| date = 1923. gada 8-9. novembris
| place = [[Minhene]], [[Bavārija]], [[Vācija]]
| coordinates = {{coord|48.130|N|11.592|E|region:DE-BY_type:event_scale:50000|display=inline,title}}
| map_type =
| map_relief =
| map_size =
| map_marksize =
| map_caption =
| map_label =
| territory =
| result =
| status =
| combatants_header =
| combatant1 = {{flaga|Nazi Germany}} [["Kaujas līga"]]<br>*[[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija]]
| combatant2 = {{flaga|GER}} [[Veimāras Republika]]<br>*[[Reihsvērs]]<br>*[[Bavārija]]s policija
| combatant3 =
| commander1 = [[Ādolfs Hitlers]]<br>[[Ērihs Ludendorfs]]<br>[[Ernsts Rēms]]<br>[[Rūdolfs Hess]]<br>[[Roberts Vāgners]]<br>[[Makss fon Šeibners-Rihters|Makss Ervīns fon Šeibners-Rihters]]<br>[[Hermanis Gērings]]
| commander2 = [[Gustavs fon Kārs]]<br>[[Eižens fon Knilings]]<br>[[Hanss fon Zeisers]]<br>[[Oto fon Lozovs]]
| commander3 =
| units1 =
| units2 =
| units3 =
| strength1 =
| strength2 =
| strength3 =
| casualties1 =
| casualties2 = 4 nogalināti, vairāki ievainoti
| casualties3 =
| notes =
| campaignbox =
}}
[[Attēls:DR 1935 598 Hitlerputsch.jpg|right|230px|thumb|Pučam veltīta pastmarka (1935)]]
'''Alus pučs''', arī '''Hitlera pučs''' ({{val|de|Hitlerputsch}}) vai '''Hitlera-Lūdendorfa pučs''' ({{val|de|Hitler-Ludendorff-Putsch}}) bija [[Bavārija]]s labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu [[Minhene|Minhenē]], kas norisinājās 1923. gadā no 8. novembra vakara līdz 9. novembra pēcpusdienai. Starp puča līderiem bija [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās vācu Strādnieku partijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]] un ģenerālis [[Erihs Lūdendorfs]].


== Priekšvēsture ==
Gadu pirms Alus puča Itālijā [[fašisms|fašistiem]] bija izdevies sagrābt varu pēc [[Maršs uz Romu|Marša uz Romu]]. Turklāt [[Veimāras republika]] tobrīd piedzīvoja spēcīgu [[inflācija|inflāciju]] un citas ekonomiskās problēmas. 1923. gada septembrī pēc nemieriem un politiskās nestabilitātes Bavārijā tās premjerministrs [[Eigēns fon Knilings]] iecēla [[Gustavs fon Kārs|Gustavu fon Kāru]] par valsts komisārs ({{val-de|staatskomissar}}), piešķirot diktatora pilnvaras. Fon Kārs kopā ar ģenerāli, Bavārijas [[Reihsvērs|Reihsvēra]] komandieri [[Oto fon Losovs|Oto fon Losovu]] un pulkvedi, Bavārijas valsts policijas priekšnieku [[Hanss fon Zeisers|Hansu fon Zeiseru]] veidoja [[triumvirāts|triumvirātu]].
Gadu pirms Alus puča Itālijā [[fašisms|fašistiem]] bija izdevies sagrābt varu pēc [[Maršs uz Romu|Marša uz Romu]]. Turklāt [[Veimāras Republika]] tobrīd piedzīvoja spēcīgu [[inflācija|inflāciju]] un citas ekonomiskās problēmas. 1923. gada septembrī pēc nemieriem un politiskās nestabilitātes Bavārijā tās premjerministrs [[Eigēns fon Knilings]] iecēla [[Gustavs fon Kārs|Gustavu fon Kāru]] par valsts komisāru ({{val|de|Staatskomissar}}), piešķirot diktatora pilnvaras. Fon Kārs kopā ar ģenerāli, Bavārijas [[Reihsvērs|Reihsvēra]] komandieri [[Oto fon Losovs|Oto fon Losovu]] un pulkvedi, Bavārijas valsts policijas priekšnieku [[Hanss fon Zeisers|Hansu fon Zeiseru]] veidoja [[triumvirāts|triumvirātu]].


Konservatīvo un labējo spēku pārstāvji cerēja izmantot iepriekšminētos apstākļus, lai sagrābtu varu, pirmkārt, Bavārijas lielākajā galvaspilsētā [[Minhene|Minhenē]], otrkārt, pēc tam doties uz [[Berlīne|Berlīni]], lai sagrābtu varu visā valstī. Pučistu pusē bija vairāki tūkstoši bruņotu vīru no viņiem lojālajām kara veterānu un paramilitārajām organizācijām.
Konservatīvo un labējo spēku pārstāvji cerēja izmantot iepriekšminētos apstākļus, lai sagrābtu varu, pirmkārt, Bavārijas lielākajā galvaspilsētā [[Minhene|Minhenē]], otrkārt, pēc tam doties uz [[Berlīne|Berlīni]], lai sagrābtu varu visā valstī. Pučistu pusē bija vairāki tūkstoši bruņotu vīru no viņiem lojālajām kara veterānu un paramilitārajām organizācijām.


== Norise ==
1923. gadā 8. novembra (1918. gada 9. novembrī pēdējais [[Vācijas impērija]]s imperators nolika savas pilnvaras, kas iezīmēja [[Novembra revolūcija]]s uzvaru) vakarā Hitlers kopā ar saviem atbalstītājiem ieņēma alus pagrabu ''Bürgerbräukeller'', kurā tobrīd atradās triumvirāts — fon Kārs, fon Losovs un fon Zeisars. Alus pagrabā vēlāk ierādās Lūdendorfs, kurš kopā ar Hitleru pierunāja triumvirātu uz jaunas valdības sastādīšanu, kurā ienāktu arī pārstāvji no labējo organizāciju aprindām. Tikmēr pučistiem lojālie spēki pilsētā ieņēma [[kazarma]]s un citas svarīgas ēkas.
1923. gadā 8. novembra (jo 1918. gada 9. novembrī pēdējais [[Vācijas Impērija]]s imperators nolika savas pilnvaras, kas iezīmēja [[Novembra revolūcija]]s uzvaru) vakarā Hitlers kopā ar saviem atbalstītājiem ieņēma alus pagrabu ''Bürgerbräukeller'', kurā tobrīd atradās triumvirāts — fon Kārs, fon Losovs un fon Zeisars. Alus pagrabā vēlāk ieradās Lūdendorfs, kurš kopā ar Hitleru pierunāja triumvirātu uz jaunas valdības sastādīšanu, kurā ienāktu arī pārstāvji no labējo organizāciju aprindām. Tikmēr pučistiem lojālie spēki pilsētā ieņēma [[kazarma]]s un citas svarīgas ēkas.


Vēlāk vakarā, kad Hitlers izgāja uz ielas, lai atrisinātu konfliktu, kas izcēlās starp [[Sturmabteilung|triecienniekiem]] un citām pučistu grupām, Lūdendorfs atlaida brīvībā triumvirāta pārstāvjus. Virsnieki bija devuši viņam goda vārdu, ka viņiem nav padomā vērsties pret pučistiem, tomēr notika pretējais, tikuši brīvībā viņi atteicās no vienošanās par jaunas Bavārijas valdības izveidi un veica pasākumus, lai novērstu puču.
Vēlāk vakarā, kad Hitlers izgāja uz ielas, lai atrisinātu konfliktu, kas izcēlās starp [[Sturmabteilung|triecienniekiem]] un citām pučistu grupām, Lūdendorfs atlaida brīvībā triumvirāta pārstāvjus. Virsnieki bija devuši viņam goda vārdu, ka viņiem nav padomā vērsties pret pučistiem, tomēr notika pretējais. Tikuši brīvībā viņi atteicās no vienošanās par jaunas Bavārijas valdības izveidi un veica pasākumus, lai novērstu puču.


9. novembra rītā ap 3000 pučistu nolēma maršēt uz Minhenes centrālo daļu, lai atsvabinātu ielenkto [[Ernsts Rēms|Ernstu Rēmu]] un mēģinātu panākt Reihsvēra un policijas pāriešanu pučistu pusē. Lai arī pilsētā jau bija ieņēmusi pozīcijas policija, tomēr vairāki posteņi viņus palaida garām. ''Odeonsplatz'' laukumā, kur atradās ap 100 policistu, pret pučistiem tika atklāta uguns. Izcēlās savstarpēja apšaude, kas radīja sajukumu pučistu rindās. Nemiernieki atkāpās, bet sīkākas sadursmes pilsētā turpinājās līdz pat 9. novembra pēcpusdienai. Kopumā sadursmēs gāja bojā 16 puča dalībnieki un 4 policisti.
9. novembra rītā ap 3000 pučistu nolēma maršēt uz Minhenes centrālo daļu, lai atsvabinātu ielenkto [[Ernsts Rēms|Ernstu Rēmu]] un mēģinātu panākt Reihsvēra un policijas pāriešanu pučistu pusē. Lai arī pilsētā jau bija ieņēmusi pozīcijas policija, tomēr vairāki posteņi viņus palaida garām. ''Odeonsplatz'' laukumā, kur atradās ap 100 policistu, pret pučistiem tika atklāta uguns. Izcēlās savstarpēja apšaude, kas radīja sajukumu pučistu rindās. Nemiernieki atkāpās, bet sīkākas sadursmes pilsētā turpinājās līdz pat 9. novembra pēcpusdienai. Kopumā sadursmēs gāja bojā 4 policisti un 16 puča dalībnieki, arī viens no tā galvenajiem organizētājiem, [[Makss fon Šeibners-Rihters]].


== Sekas ==
Pēc puča izgāšanās Hitlers, kurš krītot izmežģīja plecu, bija pametis Minheni, tomēr drīz viņu apcietināja. 1924. gadā tika tiesāti puča dalībnieki. Lūdendorfs tika attaisnots, bet Hitlers un vēl daži nacisti tika notiesāti. Spriedums, kurā Hitleram piesprieda 5 gadus cietumsoda, tika nolasīts 1924. gada 1. aprīlī, bet jau 20. decembrī puča dalībnieki saņēma amnestiju, kas ļāva no cietuma iznākt arī Hitleram. Cietumā viņš sarakstīja savu autobiogrāfiju "[[Mana cīņa]]", kas iznāca 1925. gadā.
Pēc puča izgāšanās Hitlers, kurš krītot izmežģīja plecu, bija pametis Minheni, tomēr drīz viņu apcietināja. 1924. gadā tika tiesāti puča dalībnieki. Lūdendorfs tika attaisnots, bet Hitlers un vēl daži nacisti tika notiesāti. Spriedums, kurā Hitleram piesprieda 5 gadus cietumsoda, tika nolasīts 1924. gada 1. aprīlī, bet jau 20. decembrī puča dalībnieki saņēma amnestiju, kas ļāva no cietuma iznākt arī Hitleram. Cietumā viņš sarakstīja savu autobiogrāfiju "[[Mana cīņa]]", kas iznāca 1925. gadā.


Pēc Alus puča nacisti atteicās no idejas par varas sagrābšanu apvērsuma ceļā, respektīvi, viņi turpmākajos gados darbojās likuma robežās un piedalījās parlamenta vēlēšanās, kas jau 10 gadus pēc puča ļāva viņiem uzvarēt [[Reihstāgs|Reihstāga]] vēlēšanās un spert pirmo soli absolūtas varas sagrābšanai valstī.
Pēc Alus puča nacisti atteicās no idejas par varas sagrābšanu apvērsuma ceļā, respektīvi, viņi turpmākajos gados darbojās likuma robežās un piedalījās parlamenta vēlēšanās, kas jau 10 gadus pēc puča ļāva viņiem uzvarēt [[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]] vēlēšanās un spert pirmo soli absolūtas varas sagrābšanai valstī.


== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Trešā Reiha-aizmetnis}}
{{Trešais reihs-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:NSDAP]]


[[Kategorija:1923. gads]]
[[an:Putsch de Múnich]]
[[Kategorija:NSDAP]]
[[ar:انقلاب بير هول]]
[[arz:انقلاب بير هول]]
[[az:Pivə qiyamı]]
[[be-x-old:Піўны путч]]
[[bg:Бирен пуч]]
[[bs:Hitler-Ludendorff-puč]]
[[ca:Putsch de Munic]]
[[cs:Pivní puč]]
[[da:Ølkælderkuppet]]
[[de:Hitlerputsch]]
[[el:Πραξικόπημα της μπιραρίας]]
[[en:Beer Hall Putsch]]
[[eo:Hitler-puĉo]]
[[es:Putsch de Múnich]]
[[et:Õllekeldriputš]]
[[eu:Municheko Putscha]]
[[fa:کودتای مونیخ]]
[[fi:Oluttupavallankaappaus]]
[[fr:Putsch de la Brasserie]]
[[he:הפוטש במרתף הבירה]]
[[hr:Hitlerov puč]]
[[hu:Sörpuccs]]
[[id:Bierkeller Putsch]]
[[it:Putsch di Monaco]]
[[ja:ミュンヘン一揆]]
[[ka:ლუდის პუტჩი]]
[[ko:뮌헨 폭동]]
[[lt:Alaus pučas]]
[[mk:Хитлер-пуч]]
[[ms:Beer Hall Putsch]]
[[nl:Bierkellerputsch]]
[[no:Ølkjellerkuppet]]
[[pl:Pucz monachijski]]
[[pt:Putsch da Cervejaria]]
[[ro:Puciul de la berărie]]
[[ru:Пивной путч]]
[[simple:Beer Hall Putsch]]
[[sr:Пивнички пуч]]
[[sv:Ölkällarkuppen]]
[[th:กบฏโรงเบียร์]]
[[tr:Birahane darbesi]]
[[uk:Пивний путч]]
[[vi:Đảo chính nhà hàng bia]]
[[zh:啤酒館政變]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 26. decembris, plkst. 00.02

Alus pučs
Datums1923. gada 8-9. novembris
Vieta48°07′48″N 11°35′31″E / 48.130°N 11.592°E / 48.130; 11.592Koordinātas: 48°07′48″N 11°35′31″E / 48.130°N 11.592°E / 48.130; 11.592
Karotāji
Valsts karogs: Vācijas Impērija "Kaujas līga"
*Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija
Valsts karogs: Vācija Veimāras Republika
*Reihsvērs
*Bavārijas policija
Komandieri un līderi
Ādolfs Hitlers
Ērihs Ludendorfs
Ernsts Rēms
Rūdolfs Hess
Roberts Vāgners
Makss Ervīns fon Šeibners-Rihters
Hermanis Gērings
Gustavs fon Kārs
Eižens fon Knilings
Hanss fon Zeisers
Oto fon Lozovs
Zaudējumi
4 nogalināti, vairāki ievainoti
Pučam veltīta pastmarka (1935)

Alus pučs, arī Hitlera pučs (vācu: Hitlerputsch) vai Hitlera-Lūdendorfa pučs (vācu: Hitler-Ludendorff-Putsch) bija Bavārijas labējo spēku neveiksmīgs mēģinājums sagrābt varu Minhenē, kas norisinājās 1923. gadā no 8. novembra vakara līdz 9. novembra pēcpusdienai. Starp puča līderiem bija Nacionālsociālistiskās vācu Strādnieku partijas līderis Ādolfs Hitlers un ģenerālis Erihs Lūdendorfs.

Gadu pirms Alus puča Itālijā fašistiem bija izdevies sagrābt varu pēc Marša uz Romu. Turklāt Veimāras Republika tobrīd piedzīvoja spēcīgu inflāciju un citas ekonomiskās problēmas. 1923. gada septembrī pēc nemieriem un politiskās nestabilitātes Bavārijā tās premjerministrs Eigēns fon Knilings iecēla Gustavu fon Kāru par valsts komisāru (vācu: Staatskomissar), piešķirot diktatora pilnvaras. Fon Kārs kopā ar ģenerāli, Bavārijas Reihsvēra komandieri Oto fon Losovu un pulkvedi, Bavārijas valsts policijas priekšnieku Hansu fon Zeiseru veidoja triumvirātu.

Konservatīvo un labējo spēku pārstāvji cerēja izmantot iepriekšminētos apstākļus, lai sagrābtu varu, pirmkārt, Bavārijas lielākajā galvaspilsētā Minhenē, otrkārt, pēc tam doties uz Berlīni, lai sagrābtu varu visā valstī. Pučistu pusē bija vairāki tūkstoši bruņotu vīru no viņiem lojālajām kara veterānu un paramilitārajām organizācijām.

1923. gadā 8. novembra (jo 1918. gada 9. novembrī pēdējais Vācijas Impērijas imperators nolika savas pilnvaras, kas iezīmēja Novembra revolūcijas uzvaru) vakarā Hitlers kopā ar saviem atbalstītājiem ieņēma alus pagrabu Bürgerbräukeller, kurā tobrīd atradās triumvirāts — fon Kārs, fon Losovs un fon Zeisars. Alus pagrabā vēlāk ieradās Lūdendorfs, kurš kopā ar Hitleru pierunāja triumvirātu uz jaunas valdības sastādīšanu, kurā ienāktu arī pārstāvji no labējo organizāciju aprindām. Tikmēr pučistiem lojālie spēki pilsētā ieņēma kazarmas un citas svarīgas ēkas.

Vēlāk vakarā, kad Hitlers izgāja uz ielas, lai atrisinātu konfliktu, kas izcēlās starp triecienniekiem un citām pučistu grupām, Lūdendorfs atlaida brīvībā triumvirāta pārstāvjus. Virsnieki bija devuši viņam goda vārdu, ka viņiem nav padomā vērsties pret pučistiem, tomēr notika pretējais. Tikuši brīvībā viņi atteicās no vienošanās par jaunas Bavārijas valdības izveidi un veica pasākumus, lai novērstu puču.

9. novembra rītā ap 3000 pučistu nolēma maršēt uz Minhenes centrālo daļu, lai atsvabinātu ielenkto Ernstu Rēmu un mēģinātu panākt Reihsvēra un policijas pāriešanu pučistu pusē. Lai arī pilsētā jau bija ieņēmusi pozīcijas policija, tomēr vairāki posteņi viņus palaida garām. Odeonsplatz laukumā, kur atradās ap 100 policistu, pret pučistiem tika atklāta uguns. Izcēlās savstarpēja apšaude, kas radīja sajukumu pučistu rindās. Nemiernieki atkāpās, bet sīkākas sadursmes pilsētā turpinājās līdz pat 9. novembra pēcpusdienai. Kopumā sadursmēs gāja bojā 4 policisti un 16 puča dalībnieki, arī viens no tā galvenajiem organizētājiem, Makss fon Šeibners-Rihters.

Pēc puča izgāšanās Hitlers, kurš krītot izmežģīja plecu, bija pametis Minheni, tomēr drīz viņu apcietināja. 1924. gadā tika tiesāti puča dalībnieki. Lūdendorfs tika attaisnots, bet Hitlers un vēl daži nacisti tika notiesāti. Spriedums, kurā Hitleram piesprieda 5 gadus cietumsoda, tika nolasīts 1924. gada 1. aprīlī, bet jau 20. decembrī puča dalībnieki saņēma amnestiju, kas ļāva no cietuma iznākt arī Hitleram. Cietumā viņš sarakstīja savu autobiogrāfiju "Mana cīņa", kas iznāca 1925. gadā.

Pēc Alus puča nacisti atteicās no idejas par varas sagrābšanu apvērsuma ceļā, respektīvi, viņi turpmākajos gados darbojās likuma robežās un piedalījās parlamenta vēlēšanās, kas jau 10 gadus pēc puča ļāva viņiem uzvarēt Reihstāga vēlēšanās un spert pirmo soli absolūtas varas sagrābšanai valstī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]