Dienvidsala: Atšķirības starp versijām

Dienvidsala
	South Island / Te Waipounamu
	Dienvidsalas satelītattēls
	Dienvidsala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Klusais okeāns
Koordinātas	43°59′0″S 170°27′0″E / 43.98333°S 170.45000°EKoordinātas: 43°59′0″S 170°27′0″E / 43.98333°S 170.45000°E
Platība	150 437 km²
Garums	840 km
Krasta līnija	5842 km
Augstākais kalns	Kuka kalns; 3754 m
Administrācija
	Jaunzēlande
Lielākā pilsēta	Kraistčērča
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1 048 000 (2013)
Blīvums	6,9/km²
	Dienvidsala Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 10. aprīlis, plkst. 12.00

Dienvidsala (angļu: South Island) vai Vaipounamu (maoru: Te Waipounamu) ir lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām. Ziemeļos Kuka šaurums to atdala no otras lielākās un vairāk apdzīvotās Ziemeļsalas, dienvidos Fovo šaurums — no Stjuarta salas, bet rietumos to apskalo Tasmana jūra. Sala atrodas mērenajā klimata joslā, bet to apdzīvo tikai 23% Jaunzēlandes iedzīvotāju, no kuriem 91% ir eiropiešu pēcteči.

Daba

Sala izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 840 km garumā. Sala lielākajā daļā teritorijas ir kalnaina to visā garumā šķērso Dienvidalpu kalnu grēda ar tās augstāko virsotni Kuka kalnu (3754 m vjl). Salas austrumdaļā plešas Kenterberijas līdzenums. Krasti austrumu pusē galvenokārt līdzeni, ziemeļos un dienvidos robota ar daudziem līčiem, pussalām un piekrastes saliņām. Salas dienvidaustrumos izteikti fjordu krasti. Dienvidaustrumos Vāhipounamu apvidus, kas iekļauj četrus nacionālos parkus ar kopējo platību 26 000 km², iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.^[1]

Salā valda mērenais klimats, gada vidējā temperatūra ir 8 °C. Siltākie mēneši ir janvāris un februāris, jūlijs — aukstākais. Vēsturiskais minimums −21.6 °C reģistrēts 1995. gada 3. jūlijā Ofirā, maksimums 42.4 °C — 1973. gada 7. februārī vienlaicīgi Raniroā un Džordenā.^[2] Laikapstākļi variējas no ļoti mitriem Vestkostā līdz pustuksnesim Makenzi ielejā Kenterberijā. Nokrišņu daudzums ir no 640 mm Kraistčērčā līdz 1600 mm rietumu piekrastē.

Vēsture

Ābela Tasmana ekspedīcijas māslinieka zīmējums Slepkavu līcī 1642. gadā

Pirmie Jaunzēlandes kolonizētāji, kas vēlāk pašidentificējās kā maori, ieradās salā starp 1250. un 1300. gadu.^[3] Sākotnēji to galvenie apdzīvotības rajoni bija Dienvidsalas ziemeļu gals un austrumu piekraste, no kurienes tie vēlāk izpletās pa visu tagadējo Jaunzēlandi.

Pirmie eiropieši, kas atklāja Dienvidsalu, bija holandieša Ābela Tasmana ekspedīcija ar kuģiem Heemskerck un Zeehaen. 1642. gada decembrī tie piestāja salas ziemeļu galā līcī, ko pēc sadursmes ar maoriem nosauca par Slepkavu līci. Tasmans nokartēja Ziemeļsalas un Dienvidsalas rietumu krastus un nodēvēja jaunatklāto zemi par Statenlandi (Staten Landt) pēc Nīderlandes Ģenerālštatiem. Vēlāk holandiešu kartogrāfi nosaukumu latīniskoja par Nova Zeelandia pēc Holandes Zēlandes nosaukuma.

Pirmā eiropiešu apmetne Dienvidsalā tika nodibināta Blafā salas dienvidu galā 1823. gadā. Lielbritānija anektēja Jaunzēlandi 1840. gadā un neilgu laiku tā bija daļa no Jaundienvidvelsas. Otago salas dienvidos bija galvenais kolonizācijas apvidus un kolonizētāji sākotnēji bija galvenokārt skoti. Sakarā ar zelta drudzi 1860. gados Dienvidsalas iedzīvotāju skaits strauji pieauga un līdz pat 1910. gadiem Dienvidsala bija Jaunzēlandes apdzīvotākā daļa.

19. gadsimtā sala tika dēvēta par Vidussalu (Middle Island) (par Dienvidsalu sauca Stjuarta salu) vai Jaunmansteru (New Munster) pēc Mansteras provinces Īrijā. Tikai 1907. gadā Dienvidsalai tika nostiprināts tagadējais nosaukums. Maoru nosaukums Vaipounamu («nefrīta ūdeņi»), domājams, cēlies no Te Wāhi Pounamu — ‘Nefrīta Zeme’. Cits maoru nosaukums salai ir Vakaamāui (Te Waka-a-Māui) — ‘Māui laiva’ (Ziemeļsalas maoru nosaukums ir Ikaamāui — ‘Māui zivs’).

Atsauces

↑ «Te Wāhipounamu - South West New Zealand World Heritage Area». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. janvārī. Skatīts: 2014. gada 5. februārī.
↑ Teara The Encyclopedia of New Zealand. Story: Natural environment Page 3 – Climate
↑ Geoff Irwin, Walrond, Carl. «When was New Zealand first settled? – The date debate». Te Ara Encyclopedia of New Zealand, 2009. gada 4. marts. Skatīts: 2010-02-14.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidsala.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] «Te Wāhipounamu - South West New Zealand World Heritage Area». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 23. janvārī. Skatīts: 2014. gada 5. februārī.

[2] Teara The Encyclopedia of New Zealand. Story: Natural environment Page 3 – Climate

[3] Geoff Irwin, Walrond, Carl. «When was New Zealand first settled? – The date debate». Te Ara Encyclopedia of New Zealand, 2009. gada 4. marts. Skatīts: 2010-02-14.

[1]

[2]

[3]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {{Salu infokaste
-| nosaukums           = {{PAGENAME}}
+| nosaukums           = Dienvidsala
 | attēls              = Turbid Waters Surround New Zealand - crop.jpg
 | attēla paraksts     = Dienvidsalas satelītattēls
 | attēla izmērs       =
 | vietaskarte        = Jaunzēlande
-| alt = New Zealand relief map.jpg
+|alt karte = New Zealand relief map.jpg
 | mark = Orange pog.svg
 | label_position       = right
-| vietējais nosaukums = South Island / Te Waipounamu
+| vietējais nosaukums = ''South Island / Te Waipounamu''
 | valodas saite       =
 | nickname            =
@@ 37. rindiņa: / 37. rindiņa: @@
 == Daba ==
 [[File:Lake Ohau Lodge lupin field, NZ.jpg|thumb|left|200px|Ohau ezers]]
-Sala izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 840 km garumā. Sala lielākajā daļā teritorijas ir kalnaina to visā garumā šķērso [[Dienvidalpi|Dienvidalpu]] kalnu grēda ar tās augstāko virsotni [[Kuka kalns|Kuka kalnu]] (3754 m vjl). Salas austrumdaļā plešas [[Kenterberijas līdzenums]]. Krasti austrumu pusē galvenokārt līdzeni, ziemeļos un dienvidos robota ar daudziem līčiem, pussalām un piekrastes saliņām. Salas dienvidaustrumos izteikti [[fjords|fjordu]] krasti. Dienvidaustrumos [[Vāhipounamu]] apvidus, kas iekļauj četrus nacionālos parkus ar kopējo platību {{nobr|26 000}} km², iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>[http://www.doc.govt.nz/about-doc/role/international/world-heritage/te-wahipounamu/ Te Wāhipounamu - South West New Zealand World Heritage Area]</ref>
+Sala izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā 840 km garumā. Sala lielākajā daļā teritorijas ir kalnaina to visā garumā šķērso [[Dienvidalpi|Dienvidalpu]] kalnu grēda ar tās augstāko virsotni [[Kuka kalns|Kuka kalnu]] (3754 m vjl). Salas austrumdaļā plešas [[Kenterberijas līdzenums]]. Krasti austrumu pusē galvenokārt līdzeni, ziemeļos un dienvidos robota ar daudziem līčiem, pussalām un piekrastes saliņām. Salas dienvidaustrumos izteikti [[fjords|fjordu]] krasti. Dienvidaustrumos [[Vāhipounamu]] apvidus, kas iekļauj četrus nacionālos parkus ar kopējo platību {{nobr|26 000}} km², iekļauts [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.doc.govt.nz/about-doc/role/international/world-heritage/te-wahipounamu/ |title=Te Wāhipounamu - South West New Zealand World Heritage Area |access-date={{dat|2014|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140123114333/http://www.doc.govt.nz/about-doc/role/international/world-heritage/te-wahipounamu/ |archivedate={{dat|2014|01|23||bez}} }}</ref>
-Salā valda [[mērejā josla|mērenais klimats]], gada vidējā temperatūra ir 8 °C. Siltākie mēneši ir janvāris un februāris, jūlijs — aukstākais. Vēsturiskais minimums −21.6 °C reģistrēts 1995. gada 3. jūlijā [[Ofira|Ofirā]], maksimums 42.4 °C — 1973. gada 7. februārī vienlaicīgi [[Raniroa|Raniroā]] un [[Džordena|Džordenā]]. Laikapstākļi variējas no ļoti mitriem [[Vestkosta|Vestkostā]] līdz pustuksnesim Makenzi ielejā [[Kenterberija (Jaunzēlande)|Kenterberijā]]. Nokrišņu daudzums ir no 640 mm [[Kraistčērča|Kraistčērčā]] līdz 1600 mm rietumu piekrastē.
+Salā valda [[mērejā josla|mērenais klimats]], gada vidējā temperatūra ir 8 °C. Siltākie mēneši ir janvāris un februāris, jūlijs — aukstākais. Vēsturiskais minimums −21.6 °C reģistrēts 1995. gada 3. jūlijā [[Ofira|Ofirā]], maksimums 42.4 °C — 1973. gada 7. februārī vienlaicīgi [[Raniroa|Raniroā]] un [[Džordena|Džordenā]].<ref>[http://www.teara.govt.nz/en/natural-environment/page-3 Teara The Encyclopedia of New Zealand. Story: Natural environment Page 3 – Climate]</ref> Laikapstākļi variējas no ļoti mitriem [[Vestkosta|Vestkostā]] līdz pustuksnesim Makenzi ielejā [[Kenterberija (Jaunzēlande)|Kenterberijā]]. Nokrišņu daudzums ir no 640 mm [[Kraistčērča|Kraistčērčā]] līdz 1600 mm rietumu piekrastē.
 == Vēsture ==
 [[File:Gilsemans 1642.jpg|thumb|left|200px|[[Ābels Tasmans|Ābela Tasmana]] ekspedīcijas māslinieka zīmējums [[Goldenbejs|Slepkavu līcī]] {{nobr|1642. gadā}}]]
-Pirmie [[Jaunzēlande]]s kolonizētāji, kas vēlāk pašidentificējās kā [[maori]], ieradās salā starp 1250. un 1300. gadu.<ref>{{cite web| url=http://www.teara.govt.nz/en/when-was-new-zealand-first-settled/1 |title=When was New Zealand first settled? – The date debate |publisher=Te Ara Encyclopedia of New Zealand |last=Irwin |first=Geoff |coauthors=Walrond, Carl |date=4 March 2009 |accessdate=2010-02-14}}</ref> Sākotnēji to galvenie apdzīvotības rajoni bija Dienvidsalas ziemeļu gals un austrumu piekraste, no kurienes tie vēlāk izpletās pa visu tagadējo Jaunzēlandi.
+Pirmie [[Jaunzēlande]]s kolonizētāji, kas vēlāk pašidentificējās kā [[maori]], ieradās salā starp 1250. un 1300. gadu.<ref>{{tīmekļa atsauce| url=http://www.teara.govt.nz/en/when-was-new-zealand-first-settled/1 |title=When was New Zealand first settled? – The date debate |publisher=Te Ara Encyclopedia of New Zealand |last=Irwin |first=Geoff |author2=Walrond, Carl |date=4 March 2009 |accessdate=2010-02-14}}</ref> Sākotnēji to galvenie apdzīvotības rajoni bija Dienvidsalas ziemeļu gals un austrumu piekraste, no kurienes tie vēlāk izpletās pa visu tagadējo Jaunzēlandi.
-Pirmie eiropieši, kas atklāja Dienvidsalu, bija [[Nīderlande|holandieša]] [[Ābels Tasmans|Ābela Tasmana]] ekspedīcija ar kuģiem ''Heemskerck'' un ''Zeehaen''. 1642. gada decembrī tie piestāja salas ziemeļu galā līcī, ko pēc sadursmes ar maoriem nosauca par [[Goldenbejs|Slepkavu līci]]. Tasmans nokartēja Ziemeļsalas un Dienvidsalas rietumu krastus un nodēvēja jaunatklāto zemi par Statenlandi ''(Staten Landt)'' pēc [[Nīderlandes Ģenerālštati]]em. Vēlāk holandiešu kartogrāfi nosaukumu [[latīņu valoda|latīniskoja]] par ''Nova Zeelandia'' pēc Holandes [[Zēlande]]s nosaukuma.
+Pirmie eiropieši, kas atklāja Dienvidsalu, bija [[Nīderlande|holandieša]] [[Ābels Tasmans|Ābela Tasmana]] ekspedīcija ar kuģiem ''Heemskerck'' un ''Zeehaen''. 1642. gada decembrī tie piestāja salas ziemeļu galā līcī, ko pēc sadursmes ar maoriem nosauca par [[Goldenbejs|Slepkavu līci]]. Tasmans nokartēja Ziemeļsalas un Dienvidsalas rietumu krastus un nodēvēja jaunatklāto zemi par Statenlandi ''(Staten Landt)'' pēc [[Nīderlandes Ģenerālštati]]em. Vēlāk holandiešu kartogrāfi nosaukumu [[latīņu valoda|latīniskoja]] par ''Nova Zeelandia'' pēc Holandes [[Zēlande (province)|Zēlandes]] nosaukuma.
-Pirmā eiropiešu apmetne Dienvidsalā tika nodibināta [[Blafa|Blafā]] salas dienvidu galā 1823. gadā. [[Lielbritānija]] anektēja Jaunzēlandi 1840. gadā un neilgu laiku tā bija daļa no [[Jaunā Dienvidvelsa|Jaunās Dienvidvelsas]]. [[Otago]] salas dienvidos bija galvenais kolonizācijas apvidus un kolonizētāji sākotnēji bija galvenokārt [[skoti]]. Sakarā ar [[zelta drudzis|zelta drudzi]] 1860. gados Dienvidsalas iedzīvotāju skaits strauji pieauga un līdz pat 1910. gadiem Dienvidsala bija Jaunzēlandes apdzīvotākā daļa.
+Pirmā eiropiešu apmetne Dienvidsalā tika nodibināta [[Blafa|Blafā]] salas dienvidu galā 1823. gadā. [[Lielbritānija]] anektēja Jaunzēlandi 1840. gadā un neilgu laiku tā bija daļa no [[Jaundienvidvelsa]]s. [[Otago]] salas dienvidos bija galvenais kolonizācijas apvidus un kolonizētāji sākotnēji bija galvenokārt [[skoti]]. Sakarā ar [[zelta drudzis|zelta drudzi]] 1860. gados Dienvidsalas iedzīvotāju skaits strauji pieauga un līdz pat 1910. gadiem Dienvidsala bija Jaunzēlandes apdzīvotākā daļa.
-. gadsimtā sala tika dēvēta par '''Vidussalu''' ''(Middle Island)'' (par Dienvidsalu sauca [[Stjuarta sala|Stjuarta salu]]) vai '''Jaunmansteru''' ''(New Munster)'' pēc [[Manstera]]s provinces [[Īrija|Īrijā]]. Tikai 1907. gadā Dienvidsalai tika nostiprināts tagadējais nosaukums. Maoru nosaukums '''Vaipounamu''' («[[nefrīts|nefrīta]] ūdeņi»), domājams,  cēlies no ''Te Wāhi Pounamu'' — ‘Nefrīta Zeme’.
+. gadsimtā sala tika dēvēta par '''Vidussalu''' ''(Middle Island)'' (par Dienvidsalu sauca [[Stjuarta sala|Stjuarta salu]]) vai '''Jaunmansteru''' ''(New Munster)'' pēc [[Manstera]]s provinces [[Īrija|Īrijā]]. Tikai 1907. gadā Dienvidsalai tika nostiprināts tagadējais nosaukums. Maoru nosaukums '''Vaipounamu''' («[[nefrīts|nefrīta]] ūdeņi»), domājams,  cēlies no ''Te Wāhi Pounamu'' — ‘Nefrīta Zeme’. Cits maoru nosaukums salai ir Vakaamāui ''(Te Waka-a-Māui)'' — ‘[[Māui]] laiva’ ([[Ziemeļsala]]s maoru nosaukums ir Ikaamāui — ‘Māui zivs’).
 == Atsauces ==
@@ 55. rindiņa: / 55. rindiņa: @@
 == Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
-{{commonscat-inline|South Island, New Zealand|{{PAGENAME}}}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
+{{autoritatīvā vadība}}
-{{DEFAULTSORT:Dienvidsala}}
+[[Kategorija:Dienvidsala| ]]
 [[Kategorija:Klusā okeāna salas]]
 [[Kategorija:Jaunzēlandes salas]]