Gagauzi: Atšķirības starp versijām
→Nonākšana Besarābijā: ticamāk, bet vispār apšaubāms fakts |
m nozīmju atdalīšana, replaced: → [[Balkānu pussala| using [[Project:AWB|AWB |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Izcelsme == |
== Izcelsme == |
||
Gagauzu etniskā izcelsme ir tik neskaidra, ka par to ir pastāvējušas vismaz 20 dažādas teorijas. Pamatā tiek uzskatīts, ka viņi cēlušies no tjurku valodās runājušajiem [[protobulgāri]]em vai [[kumāni]]em. Cita hipotēze gagauzu izcelsmi saista ar turku valodu pārņēmušiem [[ |
Gagauzu etniskā izcelsme ir tik neskaidra, ka par to ir pastāvējušas vismaz 20 dažādas teorijas. Pamatā tiek uzskatīts, ka viņi cēlušies no tjurku valodās runājušajiem [[protobulgāri]]em vai [[kumāni]]em. Cita hipotēze gagauzu izcelsmi saista ar turku valodu pārņēmušiem [[Balkānu pussala|Balkānu]] [[bulgāri]]em. |
||
== Valoda == |
== Valoda == |
||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
== Nonākšana Besarābijā == |
== Nonākšana Besarābijā == |
||
Pēc 1806.-1812. gada krievu-turku kara Krievijas impērija anektēja [[Moldāvija]]s austrumu daļu līdz [[Pruta |
Pēc 1806.-1812. gada krievu-turku kara Krievijas impērija anektēja [[Moldāvija]]s austrumu daļu līdz [[Pruta]]s upei un izveidoja [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]]. Lai nodrošinātu savu kontroli pār jauniegūto teritoriju, īpaši tās dienvidu daļu ([[Budžaks|Budžaku]]), no tās tika padzīti vairākus gadsimtus šeit dzīvojušie Nogaju turki, kas tiek piespiesti pārcelties uz [[Krima|Krimu]], Azovu un [[Stavropoles novads|Stavropoli]]. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit tiek nomitināti tūkstošiem pareizticīgo gagauzu un bulgāru no Osmaņu impērijas pakļautībā esošās [[Dobrudža]]s.<ref name="Organization1997">{{cite book|author=Unrepresented Nations and Peoples Organization|title=Unrepresented Nations and Peoples Organization: yearbook|url=http://books.google.com/books?id=7GhbDxIUkIIC&pg=PA76|year=1997|publisher=Martinus Nijhoff Publishers|isbn=90-411-0439-9|pages=76}}</ref> |
||
== Autonomija == |
== Autonomija == |
||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
Haotiskajā [[PSRS]] sabrukuma periodā, gagauzu aktīvisti 1989. gadā nobalsoja par autonomas gagauzu republikas izveidošanu. Baidoties no [[Moldāvi|moldāvu]] nacionālisma, 1991. martā gagauzi nobalsoja par PSRS saglabāšanu, un atbalstīja [[1991. gada augusta pučs|1991. gada augusta PSRS valsts apvērsuma]] mēģinājumu, tādējādi vēl vairāk pasliktinot attiecības ar Moldovas valdību. |
Haotiskajā [[PSRS]] sabrukuma periodā, gagauzu aktīvisti 1989. gadā nobalsoja par autonomas gagauzu republikas izveidošanu. Baidoties no [[Moldāvi|moldāvu]] nacionālisma, 1991. martā gagauzi nobalsoja par PSRS saglabāšanu, un atbalstīja [[1991. gada augusta pučs|1991. gada augusta PSRS valsts apvērsuma]] mēģinājumu, tādējādi vēl vairāk pasliktinot attiecības ar Moldovas valdību. |
||
1991. gada 19. augustā [[Gagauzijas Republika]] pasludināja savu neatkarību. Politiskajai situācijai nostabilizējoties, 1994. gada 23. decembrī Moldovas parlaments pieņēma lēmumu par autonomijas piešķiršanu gagauziem, kā arī, teorētiskā Moldovas un [[Rumānija |
1991. gada 19. augustā [[Gagauzijas Republika]] pasludināja savu neatkarību. Politiskajai situācijai nostabilizējoties, 1994. gada 23. decembrī Moldovas parlaments pieņēma lēmumu par autonomijas piešķiršanu gagauziem, kā arī, teorētiskā Moldovas un [[Rumānija]]s apvienošanās gadījumā, dot tiem iespēju lemt par atdalīšanos no Moldovas. Tika izveidota [[Gagauzija|Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība]], kurā par valsts valodām izmanto gagauzu, [[Krievu valoda|krievu]] un [[Rumāņu valoda|rumāņu]] valodas, taču visplašāk lietotā ir krievu valoda. |
||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 9. jūlijs, plkst. 23.28
Gagauzi ir apmēram 240 000 cilvēkus liela tjurku valodu saimei piederošā valodā runājoša pareizticīgo tauta, kuras lielākā daļa (147 500) dzīvo Moldovā, kur pastāv Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība. Lielas gagauzu grupas dzīvo arī Ukrainā, Bulgārijā, Turcijā un Krievijā.[1]
Izcelsme
Gagauzu etniskā izcelsme ir tik neskaidra, ka par to ir pastāvējušas vismaz 20 dažādas teorijas. Pamatā tiek uzskatīts, ka viņi cēlušies no tjurku valodās runājušajiem protobulgāriem vai kumāniem. Cita hipotēze gagauzu izcelsmi saista ar turku valodu pārņēmušiem Balkānu bulgāriem.
Valoda
Gagauzu valoda pieder pie tās pašas tjurku valodu grupas kā azerbaidžāņu valoda, turku valoda un turkmēņu valoda. Gagauzu valoda ir īpaši tuva Balkānu tjurku dialektiem, kuros runā Grieķijā, ziemeļaustrumu Bulgārijā, kā arī Kumanovas un Bitolas apkārtnē Maķedonijā.
Nonākšana Besarābijā
Pēc 1806.-1812. gada krievu-turku kara Krievijas impērija anektēja Moldāvijas austrumu daļu līdz Prutas upei un izveidoja Besarābijas guberņu. Lai nodrošinātu savu kontroli pār jauniegūto teritoriju, īpaši tās dienvidu daļu (Budžaku), no tās tika padzīti vairākus gadsimtus šeit dzīvojušie Nogaju turki, kas tiek piespiesti pārcelties uz Krimu, Azovu un Stavropoli. Viņu vietā no 1812. līdz 1846. gadam šeit tiek nomitināti tūkstošiem pareizticīgo gagauzu un bulgāru no Osmaņu impērijas pakļautībā esošās Dobrudžas.[2]
Autonomija
Haotiskajā PSRS sabrukuma periodā, gagauzu aktīvisti 1989. gadā nobalsoja par autonomas gagauzu republikas izveidošanu. Baidoties no moldāvu nacionālisma, 1991. martā gagauzi nobalsoja par PSRS saglabāšanu, un atbalstīja 1991. gada augusta PSRS valsts apvērsuma mēģinājumu, tādējādi vēl vairāk pasliktinot attiecības ar Moldovas valdību.
1991. gada 19. augustā Gagauzijas Republika pasludināja savu neatkarību. Politiskajai situācijai nostabilizējoties, 1994. gada 23. decembrī Moldovas parlaments pieņēma lēmumu par autonomijas piešķiršanu gagauziem, kā arī, teorētiskā Moldovas un Rumānijas apvienošanās gadījumā, dot tiem iespēju lemt par atdalīšanos no Moldovas. Tika izveidota Gagauzijas autonomā teritoriālā vienība, kurā par valsts valodām izmanto gagauzu, krievu un rumāņu valodas, taču visplašāk lietotā ir krievu valoda.
Atsauces
- ↑ Gagauz
- ↑ Unrepresented Nations and Peoples Organization. Unrepresented Nations and Peoples Organization: yearbook. Martinus Nijhoff Publishers, 1997. 76. lpp. ISBN 90-411-0439-9.
|