Georgs Radvils: Atšķirības starp versijām

Georgs Radivils; Jerzy Radziwiłł
Personīgā informācija
Dzimis	1556. gada 31. maijā ; Viļņa
Miris	1600. gada 21. janvārī (43 gadi); Roma

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 19. septembris, plkst. 20.17

Georgs Radvils, arī Radivils^[1] (latīņu: Georgius Radvillus) jeb Jurģis Radvila (lietuviešu: Jurgis Radvila), arī Juris (Jeržijs) Radzivils (baltkrievu: Юры Радзівіл, poļu: Jerzy Radziwiłł, 1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks. Pārdaugavas hercogistes administrators (1578/1582–1586), Viļņas bīskaps (1579–1591), Krakovas bīskaps (1591–1600). Pirmais Romas katoļu baznīcas kardināls no Latvijas un Lietuvas teritorijas (1586).

Dzīvesgājums

Dzimis 1556. gada 31. maijā Viļņā Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada Nikolaja Radvila Melnā (Mikalojus Radvila Juodasis) ģimenē. Mācījās Viļņas un Ņasvižas kalvinistu skolās. No 1570. gada studēja Leipcigas universitātē, jezuītu ietekmē 1574. gadā pārgāja katoļu ticībā, studēja Poznaņas, Viļņas un Romas jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja Viļņas jezuītu akadēmijas (latīņu: Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu, 1579–1782) dibināšanu.

Pēc panākumiem Livonijas karā Stefans Batorijs viņu jau 1578. gadā iecēla par Livonijas hercogistes administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par Ļvivas arhibīskapu. Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa Magnusa nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju (Piltenes mantojuma karš). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota Cēsu bīskapija un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja Kalendāra nemierus (1584-1589).

1583. un 1584.-1586. gada muižu revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca Livonijas seimeli (provincialis conventus), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps Vilhelms Brandenburgs vai administrators Jānis Hodkevičs.^[2]

1586. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Pēc karaļa Stefana Batorija nāves 1586. gada 12. decembrī pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.

1587. gadā kardināls G. Radvils piedalījās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda III Vāsas vēlēšanās, 1591. gadā viņu iecēla par Krakovas bīskapu.

Miris 1600. gada 21. janvārī Romā.

Atsauces

↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.
↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jānis Hodkevičs	Livonijas vietvaldis 1578./1582. - 1586.	Pēctecis:

[1] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.

[2] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.

[1]

[2]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{Personas infokaste
-[[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|thumb|180px|Georgs Radivils kardināla tērpā (16. gadsimta glezna).]]
+|          vārds = Georgs Radivils
-[[Attēls:Radziwill Fuerst Wappen coat of arms.jpg||thumb|180px|Kņazu [[Radvilu dzimta]]s ģerbonis.]]
+|     vārds_orig = ''Jerzy Radziwiłł''
-'''Georgs Radivils'''<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.</ref> ({{val-la|Georgius Radvillus}}) jeb '''Jurģis Radvila''' ({{val-lt|Jurgis Radvila}}), arī '''Juris (Jeržijs) Radzivils''' ({{val-be|Юры Радзівіл}}, {{val-pl|Jerzy Radziwiłł}}, 1556–1600) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un garīdznieks. [[Pārdaugavas hercogiste]]s administrators (1578/1582–1585), [[Viļņa]]s [[bīskaps]] (1579–1591), [[Krakova]]s bīskaps (1591–1600).
+|         attēls = Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG
+|     att_izmērs =
+|  att_nosaukums =
+|     dz_dat_alt =
+|        dz_gads = 1556
+|     dz_mēnesis = 5
+|       dz_diena = 31
+|       dz_vieta = [[Viļņa]]
+|      m_dat_alt =
+|         m_gads = 1600
+|      m_mēnesis = 1
+|        m_diena = 21
+|        m_vieta = [[Roma]]
+|   dzīves_vieta =
+|      pilsonība =
+|        tautība =
+|   nodarbošanās =
+|        dzimums = V
+|         vecāki =
+|          brāļi =
+|          māsas =
+|   dzīvesbiedrs =
+|          bērni =
+|       paraksts =
+|       piezīmes =
+|    kategorijas =
+|    citas daļas =
+}}
+[[Attēls:Radziwill Fuerst Wappen coat of arms.jpg|thumb|180px|Kņazu [[Radvilu dzimta]]s ģerbonis]]
+'''Georgs Radvils''', arī '''Radivils'''<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.</ref> ({{val-la|Georgius Radvillus}}) jeb '''Jurģis Radvila''' ({{val-lt|Jurgis Radvila}}), arī '''Juris (Jeržijs) Radzivils''' ({{val-be|Юры Радзівіл}}, {{val-pl|Jerzy Radziwiłł}}, 1556–1600) bija [[Lietuvas dižkunigaitija]]s valstsvīrs un garīdznieks. [[Pārdaugavas hercogiste]]s administrators (1578/1582–1586), [[Viļņa]]s [[bīskaps]] (1579–1591), [[Krakova]]s bīskaps (1591–1600). Pirmais [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls]] no Latvijas un Lietuvas teritorijas (1586).
 == Dzīvesgājums ==
 Dzimis 1556. gada 31. maijā [[Viļņa|Viļņā]] Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada [[Nikolajs Radvils|Nikolaja Radvila Melnā]] (''Mikalojus Radvila Juodasis'') ģimenē. Mācījās Viļņas un [[Ņasviža]]s [[kalvinisti|kalvinistu]] skolās. No 1570. gada studēja [[Leipciga]]s universitātē, [[jezuīti|jezuītu]] ietekmē 1574. gadā pārgāja [[katolicisms|katoļu ticībā]], studēja [[Poznaņa]]s, [[Viļņa]]s un [[Roma]]s jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja [[Viļņas Universitāte|Viļņas jezuītu akadēmijas]] ({{val-la|Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu}}, 1579–1782) dibināšanu.
-Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] viņu jau 1578. gadā iecēla par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par [[Ļvova]]s arhibīskapu. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss|Magnusa]] nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota [[Cēsu bīskapija]] un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589).
+Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] viņu jau 1578. gadā iecēla par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par [[Ļviva]]s arhibīskapu. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota [[Cēsu bīskapija]] un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589).
-. un 1584.-1586. gada [[muiža|muižu]] revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca [[Vidzemes landtāgs|Livonijas seimeli]] (''provincialis conventus''), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] lēņus, bet ne tos plašo dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps [[Vilhelms Brandenburgs]] vai administrators [[Jānis Hodkevičs]].<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964.</ref>
+. un 1584.-1586. gada [[muiža|muižu]] revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca [[Vidzemes landtāgs|Livonijas seimeli]] (''provincialis conventus''), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps [[Vilhelms Brandenburgs]] vai administrators [[Jānis Hodkevičs]].<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.</ref>
-. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet 1591. par Krakovas bīskapu.
+. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]]. Pēc karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 1586. gada 12. decembrī pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.
+. gadā kardināls G. Radvils piedalījās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] vēlēšanās, 1591. gadā viņu iecēla par Krakovas bīskapu.
 Miris 1600. gada 21. janvārī [[Roma|Romā]].
@@ 16. rindiņa: / 49. rindiņa: @@
 {{atsauces}}
-{{DEFAULTSORT:Radvils, Georgs}}
 {{kastes sākums}}
 {{s-amati}}
-{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Hodkevičs]] | virsraksts = [[Livonijas vietvaldis]] | periods = [[1578]]./[[1582]]. - [[1585]]. | pēc = }}
+{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Hodkevičs]] | virsraksts = [[Livonijas vietvaldis]] | periods = [[1578]]./[[1582]]. - [[1586]]. | pēc = }}
 {{kastes beigas}}
 {{Autoritatīvā vadība}}
+{{DEFAULTSORT:Radvils, Georgs}}
 [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
 [[Kategorija:1556. gadā dzimušie]]
 [[Kategorija:1600. gadā mirušie]]
+[[Kategorija:Latvijas kardināli]]
 [[Kategorija:Latvijas vēsture]]
 [[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
+[[Kategorija:Radvilu dzimta]]