Georgs Radvils: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2022. gada 18. augusts, plkst. 20.05

Georgs Radivils kardināla tērpā (16. gadsimta glezna)

Georgs Radvils, arī Radivils^[1] (latīņu: Georgius Radvillus) jeb Jurģis Radvila (lietuviešu: Jurgis Radvila), arī Juris (Jeržijs) Radzivils (baltkrievu: Юры Радзівіл, poļu: Jerzy Radziwiłł, 1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks. Pārdaugavas hercogistes administrators (1578/1582–1586), Viļņas bīskaps (1579–1591), Krakovas bīskaps (1591–1600). Pirmais Romas katoļu baznīcas kardināls no Latvijas un Lietuvas teritorijas (1586).

Dzīvesgājums

Dzimis 1556. gada 31. maijā Viļņā Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada Nikolaja Radvila Melnā (Mikalojus Radvila Juodasis) ģimenē. Mācījās Viļņas un Ņasvižas kalvinistu skolās. No 1570. gada studēja Leipcigas universitātē, jezuītu ietekmē 1574. gadā pārgāja katoļu ticībā, studēja Poznaņas, Viļņas un Romas jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja Viļņas jezuītu akadēmijas (latīņu: Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu, 1579–1782) dibināšanu.

Pēc panākumiem Livonijas karā Stefans Batorijs viņu jau 1578. gadā iecēla par Livonijas hercogistes administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par Ļvovas arhibīskapu. Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa Magnusa nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju (Piltenes mantojuma karš). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota Cēsu bīskapija un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja Kalendāra nemierus (1584-1589).

1583. un 1584.-1586. gada muižu revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca Livonijas seimeli (provincialis conventus), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps Vilhelms Brandenburgs vai administrators Jānis Hodkevičs.^[2]

1586. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par Romas katoļu baznīcas kardinālu. Pēc karaļa Stefana Batorija nāves 1586. gada 12. decembrī pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.

1587. gadā kardināls G. Radvils piedalījās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka Sigismunda III Vāsas vēlēšanās, 1591. gadā viņu iecēla par Krakovas bīskapu.

Miris 1600. gada 21. janvārī Romā.

Atsauces

↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.
↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jānis Hodkevičs	Livonijas vietvaldis 1578./1582. - 1586.	Pēctecis:

[1] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.

[2] Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.

[1]

[2]

@@ 5. rindiņa: / 5. rindiņa: @@
 == Dzīvesgājums ==
 Dzimis 1556. gada 31. maijā [[Viļņa|Viļņā]] Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada [[Nikolajs Radvils|Nikolaja Radvila Melnā]] (''Mikalojus Radvila Juodasis'') ģimenē. Mācījās Viļņas un [[Ņasviža]]s [[kalvinisti|kalvinistu]] skolās. No 1570. gada studēja [[Leipciga]]s universitātē, [[jezuīti|jezuītu]] ietekmē 1574. gadā pārgāja [[katolicisms|katoļu ticībā]], studēja [[Poznaņa]]s, [[Viļņa]]s un [[Roma]]s jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja [[Viļņas Universitāte|Viļņas jezuītu akadēmijas]] ({{val-la|Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu}}, 1579–1782) dibināšanu.
-Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] viņu jau 1578. gadā iecēla par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par [[Ļvova]]s arhibīskapu. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss|Magnusa]] nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota [[Cēsu bīskapija]] un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589).
+Pēc panākumiem [[Livonijas karš|Livonijas karā]] [[Stefans Batorijs]] viņu jau 1578. gadā iecēla par [[Livonijas hercogiste]]s administratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. Viņa vietnieks bija Demetrijs Soļikovskis, kas vēlāk kļuva par [[Ļvova]]s arhibīskapu. Pēc pēdējā [[Kurzemes bīskapi|Kurzemes bīskapa]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju ([[Piltenes mantojuma karš]]). Ar viņa atbalstu 1583. gadā tika izveidota [[Cēsu bīskapija]] un 1584. gadā Rīgas jezuītu koledža. Rekatolizēšanas mēģinājumi izraisīja [[Kalendāra nemieri Rīgā|Kalendāra nemierus]] (1584-1589).
 . un 1584.-1586. gada [[muiža|muižu]] revīzijas apspriešanai Georgs Radvils sasauca [[Vidzemes landtāgs|Livonijas seimeli]] (''provincialis conventus''), lai paziņotu, ka apstiprinās agrākos [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] lēņus, bet ne tos plašos dāvinājumus, kurus Livonijas kara juku laikā piešķīris arhibīskaps [[Vilhelms Brandenburgs]] vai administrators [[Jānis Hodkevičs]].<ref>[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 265 lpp.</ref>
@@ 13. rindiņa: / 13. rindiņa: @@
 . gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par [[Romas katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]]. Pēc karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 1586. gada 12. decembrī pārtrauca pildīt savus Livonijas hercogistes administratora pienākumus.
 . gadā kardināls G. Radvils piedalījās jaunā Polijas-Lietuvas valdnieka [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] vēlēšanās, 1591. gadā viņu iecēla par Krakovas bīskapu.
 Miris 1600. gada 21. janvārī [[Roma|Romā]].
@@ 20. rindiņa: / 20. rindiņa: @@
 {{atsauces}}
-{{DEFAULTSORT:Radvils, Georgs}}
 {{kastes sākums}}
@@ 28. rindiņa: / 27. rindiņa: @@
 {{Autoritatīvā vadība}}
+{{DEFAULTSORT:Radvils, Georgs}}
 [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]]
 [[Kategorija:1556. gadā dzimušie]]