Prizrena: Atšķirības starp versijām
m noņēmu Kategorija:Kosova; pievienoju Kategorija:Kosovas pilsētas, izmantojot HotCat (Iezīmes: HotCat) |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| (7 starpversijas, ko saglabājuši 4 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
| style=background:#efefef; align=center colspan=2 | |
| style=background:#efefef; align=center colspan=2 | |
||
{| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 |
{| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0 |
||
| align=center | [[Attēls: |
| align=center | [[Attēls:Prizren pos.png|160px|]] |
||
| align=center | [[Attēls: |
| align=center | [[Attēls:Stema e Komunës Prizren.svg|87px|]] |
||
|} |
|} |
||
|- |
|- |
||
| Iedzīvotāji (2006) |
| Iedzīvotāji (2006) |
||
| 165 227 [ |
| 165 227 [https://archive.today/20130630165753/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gpro&lng=en&dat=32&geo=-244&srt=pnan&col=aohdq&pt=c&va=&geo=476048074] |
||
|- |
|- |
||
| Zināma no |
| Zināma no |
||
| [[ |
| [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikiem |
||
|- |
|- |
||
| Valsts daļa |
| Valsts daļa |
||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
|- |
|- |
||
| Mājaslapa |
| Mājaslapa |
||
| http://www.prizreni-komuna.org/ |
| https://web.archive.org/web/20050507034319/http://www.prizreni-komuna.org/ |
||
|} |
|} |
||
| 27. rindiņa: | 27. rindiņa: | ||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
Pilsēta pazīstama no [[ |
Pilsēta pazīstama no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikiem. 1019. gadā, sabrūkot [[Pirmā Bulgāru valsts|Pirmajai Bulgāru valstij]], bizantieši nodibināja bulgāru [[bīskaps|bīskapiju]] ar centru Prizrenā. 1072. gadā bulgāri sacēlās un Prizrenā tika kronēts Bulgārijas [[cars]] [[Petars III]], tomēr jau 1073. gadā bizantieši sacelšanos apspieda. |
||
1198. gadā [[Krusta kari|Krusta karu]] laikā serbu valdnieks [[Stefans Nemanja]] ieņēma pilsētu, tomēr 1191. gadā atdeva to atpakaļ bizantiešiem. 1204. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1208. gadā - serbu valdnieks [[Stefans II Nemanja]] iekaroja pilsētu. |
1198. gadā [[Krusta kari|Krusta karu]] laikā serbu valdnieks [[Stefans Nemanja]] ieņēma pilsētu, tomēr 1191. gadā atdeva to atpakaļ bizantiešiem. 1204. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1208. gadā - serbu valdnieks [[Stefans II Nemanja]] iekaroja pilsētu. |
||
| 43. rindiņa: | 43. rindiņa: | ||
[[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja, pēc kara tā nonāca [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] administratīvā (t.s. [[UNMIK]]) un [[NATO]] militārā (t.s. [[KFOR]]) pārziņā. |
[[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja, pēc kara tā nonāca [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] administratīvā (t.s. [[UNMIK]]) un [[NATO]] militārā (t.s. [[KFOR]]) pārziņā. |
||
2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas (arī [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (''Богородица Љевишка'')). |
2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas (arī [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (''Богородица Љевишка'')). |
||
== Sports == |
|||
* [[KF Liria]] (futbola klubs).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liriafc.com/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708220258/http://www.liriafc.com/ |archivedate={{dat|2018|07|08||bez}} }}</ref> |
|||
* Përparim Thaçi stadions (ietilpība: 5000) |
|||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
Pašreizējā versija, 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 11.25
| |||
| Iedzīvotāji (2006) | 165 227 [1] | ||
| Zināma no | Bizantijas laikiem | ||
| Valsts daļa | Kosova un Metohija | ||
| Mājaslapa | https://web.archive.org/web/20050507034319/http://www.prizreni-komuna.org/ | ||
Prizrena (albāņu: Prizreni, serbu: Призрен) ir pilsēta Kosovā, 14. gadsimta Serbijas galvaspilsēta. Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt albāņi. Ir bosniešu, turku un čigānu (romu) minoritātes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta pazīstama no Bizantijas laikiem. 1019. gadā, sabrūkot Pirmajai Bulgāru valstij, bizantieši nodibināja bulgāru bīskapiju ar centru Prizrenā. 1072. gadā bulgāri sacēlās un Prizrenā tika kronēts Bulgārijas cars Petars III, tomēr jau 1073. gadā bizantieši sacelšanos apspieda.
1198. gadā Krusta karu laikā serbu valdnieks Stefans Nemanja ieņēma pilsētu, tomēr 1191. gadā atdeva to atpakaļ bizantiešiem. 1204. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1208. gadā - serbu valdnieks Stefans II Nemanja iekaroja pilsētu.
Prizrena kļuva par serbu bīskapijas centru. Serbijas ietekmīgā valdnieka Stefana Dušana laikā 14. gadsimtā Prizrena bija galma rezidence un faktiskā valsts galvaspilsēta.
Osmaņu impērijas valdīšanas laikā Prizrena bija Rumēlijas provinces Kosovas vilajeta sandžaka centrs. Pilsētā pieauga musulmaņu un albāņu iedzīvotāju skaits.
19. gadsimta otrajā pusē Prizrena kļuva par albāņu kultūras un politisko centru. 1878. gadā šeit nodibinājās Prizrenas līga - pirmā albāņu politiskā organizācija, kura centās apvienot albāņu apdzīvotās zemes.
Pirmā Balkānu kara laikā Prizrenu ieņēma serbu karaspēks un tā tika iekļauta Serbijas valstī.
Pirmā pasaules kara laikā to ieņēma Austroungārija, bet Otrā pasaules kara laikā - Itālija un iekļāva to Albānijā. Pēc kara, kad Prizrena tika iekļauta Dienvidslāvijā, pilsēta kļuva par albāņu nacionālisma centru.
Kosovas kara laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja, pēc kara tā nonāca ANO administratīvā (t.s. UNMIK) un NATO militārā (t.s. KFOR) pārziņā. 2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu pareizticīgo baznīcas (arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (Богородица Љевишка)).
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.