[go: nahoru, domu]
Pāriet uz saturu

Prizrena: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
SilvonenBot (diskusija | devums)
7 776 edits
m robots pievieno: pt:Prizren
mNav labojuma kopsavilkuma
 
(39 starpversijas, ko saglabājuši 29 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Infokaste+}}
{| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px
{| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=275px
|+<font size=+1>'''Призрен<br>Prizreni'''</font>
|+<font size=+1>'''Призрен<br />Prizreni'''</font>
|-
|-
| style=background:#efefef; align=center colspan=2 |
| style=background:#efefef; align=center colspan=2 |
{| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0
{| border=0 cellpadding=2 cellspacing=0
| align=center | [[Image:SerbijaPrizrena.png|160px|]]
| align=center | [[Attēls:Prizren pos.png|160px|]]
| align=center | [[Image:PrizreniEmbema.jpg|87px|]]
| align=center | [[Attēls:Stema e Komunës Prizren.svg|87px|]]
|}
|}
|-
|-
| Iedzīvotāji (2006)
| Iedzīvotāji (2006)
| 165 227 [http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gpro&lng=en&dat=32&geo=-244&srt=pnan&col=aohdq&pt=c&va=&geo=476048074]
| 165 227 [https://archive.today/20130630165753/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gpro&lng=en&dat=32&geo=-244&srt=pnan&col=aohdq&pt=c&va=&geo=476048074]
|-
|-
| Zināma no
| Zināma no
| [[Bizantija]]s laikiem
| [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikiem
|-
|-
| Valsts daļa
| Valsts daļa
18. rindiņa: 19. rindiņa:
|-
|-
| Mājaslapa
| Mājaslapa
| http://www.prizreni-komuna.org/
| https://web.archive.org/web/20050507034319/http://www.prizreni-komuna.org/
|}
|}


[[Image:Serbenviertel Altstadt Prizren.jpg|thumb|250px|Prizrena]]
[[Attēls:Mezquita Sinan Pasha, Prizren, Kosovo, 2014-04-16, DD 06.JPG|thumb|250px|Prizrena.]]
⚫
'''Prizrena''' ({{val-sq|Prizreni}}, {{val-sr|Призрен}}) ir pilsēta [[Kosova|Kosovā]], 14. gadsimta [[Serbija]]s galvaspilsēta. Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt [[albāņi]]. Ir [[bosnieši|bosniešu]], [[turki|turku]] un [[čigāni|čigānu]] (romu) minoritātes.


⚫
== Vēsture ==
'''Prizrena''' ([[serbu valoda|serbu]] - ''Призрен'', [[albāņu valoda|albāņu]] - ''Prizreni'') - pilsēta [[Serbija]]s galējos dienvidos, [[Kosova un Metohija|Kosovā un Metohijā]].


⚫
Pilsēta pazīstama no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikiem. 1019. gadā, sabrūkot [[Pirmā Bulgāru valsts|Pirmajai Bulgāru valstij]], bizantieši nodibināja bulgāru [[bīskaps|bīskapiju]] ar centru Prizrenā. 1072. gadā bulgāri sacēlās un Prizrenā tika kronēts Bulgārijas [[cars]] [[Petars III]], tomēr jau 1073. gadā bizantieši sacelšanos apspieda.
Kaut arī starptautiski tiek atzīta par Serbijas pilsētu, pēc 1999.gada [[Kosovas karš|Kosovas kara]], tāpat kā visa Kosova atrodas [[ANO]] administratīvā (t.s. [[UNMIK]]) un [[NATO]] militārā (t.s. [[KFOR]]) pārziņā.

⚫
Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt [[albāņi]]. Ir [[bosnieši|bosniešu]], [[turki|turku]] un [[čigāni|čigānu]] (romu) minoritātes.

⚫
====Vēsture====

⚫
Pilsēta pazīstama no [[Bizantija]]s laikiem. 1019. gadā, sabrūkot [[Pirmā Bulgāru valsts|Pirmajai Bulgāru valstij]], bizantieši nodibināja bulgāru [[bīskaps|bīskapiju]] ar centru Prizrenā. 1072. gadā bulgāri sacēlās un Prizrenā tika kronēts Bulgārijas [[cars]] [[Petars III]], tomēr jau 1073. gadā bizantieši sacelšanos apspieda.


1198. gadā [[Krusta kari|Krusta karu]] laikā serbu valdnieks [[Stefans Nemanja]] ieņēma pilsētu, tomēr 1191. gadā atdeva to atpakaļ bizantiešiem. 1204. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1208. gadā - serbu valdnieks [[Stefans II Nemanja]] iekaroja pilsētu.
1198. gadā [[Krusta kari|Krusta karu]] laikā serbu valdnieks [[Stefans Nemanja]] ieņēma pilsētu, tomēr 1191. gadā atdeva to atpakaļ bizantiešiem. 1204. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1208. gadā - serbu valdnieks [[Stefans II Nemanja]] iekaroja pilsētu.


Prizrena kļuva par serbu bīskapijas centru. Serbijas ietekmīgā valdnieka [[Stefans Dušans|Stefana Dušana]] laikā XIV gadsimtā Prizrena bija galma rezidence un faktiskā valsts galvaspilsēta.
Prizrena kļuva par serbu bīskapijas centru. Serbijas ietekmīgā valdnieka [[Stefans Dušans|Stefana Dušana]] laikā 14. gadsimtā Prizrena bija galma rezidence un faktiskā valsts galvaspilsēta.


[[Osmaņu impērija]]s valdīšanas laikā Prizrena bija [[Rumēlija]]s provinces [[Kosovas vilajeta]] [[sandžaks|sandžaka]] centrs. Pilsētā pieauga [[islāms|musulmaņu]] un [[albāņi|albāņu]] iedzīvotāju skaits.
[[Osmaņu impērija]]s valdīšanas laikā Prizrena bija [[Rumēlija]]s provinces [[Kosovas vilajeta]] [[sandžaks|sandžaka]] centrs. Pilsētā pieauga [[islāms|musulmaņu]] un [[albāņi|albāņu]] iedzīvotāju skaits.


XIX gadsimta otrajā pusē Prizrena kļuva par albāņu kultūras un politisko centru. 1878. gadā šeit nodibinājās [[Prizrenas līga]] - pirmā albāņu politiskā organizācija, kura centās apvienot albāņu apdzīvotās zemes.
19. gadsimta otrajā pusē Prizrena kļuva par albāņu kultūras un politisko centru. 1878. gadā šeit nodibinājās [[Prizrenas līga]] - pirmā albāņu politiskā organizācija, kura centās apvienot albāņu apdzīvotās zemes.


[[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā Prizrenu ieņēma serbu karaspēks un tā tika iekļauta Serbijas valstī.
[[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā Prizrenu ieņēma serbu karaspēks un tā tika iekļauta Serbijas valstī.


[[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā to ieņēma [[Austroungārija]], bet [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā - [[Itālija]] un iekļāva to [[Albānija|Albānijā]]. Pēc kara, kad Prizrena tika iekļauta [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], pilsēta kļuva par [[albāņi|albāņu]] [[nacionālisms|nacionālisma]] centru.
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā to ieņēma [[Austroungārija]], bet [[2.pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā - [[Itālija]] un iekļāva to [[Albānija|Albānijā]]. Pēc kara, kad Prizrena tika iekļauta [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], pilsēta kļuva par [[albāņi|albāņu]] [[nacionālisms|nacionālisma]] centru.


[[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja. Kad pilsētā bija atgriezušies albāņu iedzīvotāji un savukārt padzīti serbi, 2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas (arī [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (''Богородица Љевишка'')).
[[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja, pēc kara tā nonāca [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] administratīvā (t.s. [[UNMIK]]) un [[NATO]] militārā (t.s. [[KFOR]]) pārziņā.
2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas (arī [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (''Богородица Љевишка'')).


== Sports ==
* [[KF Liria]] (futbola klubs).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liriafc.com/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708220258/http://www.liriafc.com/ |archivedate={{dat|2018|07|08||bez}} }}</ref>
* Përparim Thaçi stadions (ietilpība: 5000)


== Atsauces ==
⚫
[[Category:Serbijas pilsētas]]
{{atsauces}}


⚫
[[Kategorija:Kosovas pilsētas]]
[[ar:بريزرن]]
[[bg:Призрен]]
[[bs:Prizren]]
[[de:Prizren]]
[[en:Prizren]]
[[es:Prizren]]
[[et:Prizren]]
[[fi:Prizren]]
[[fr:Prizren]]
[[hr:Prizren]]
[[it:Prizren]]
[[lt:Prizrenas]]
[[nl:Prizreni]]
[[no:Prizren]]
[[pl:Prizren]]
[[pt:Prizren]]
[[ru:Призрен]]
[[sh:Prizren]]
[[sl:Prizren]]
[[sq:Prizreni]]
[[sr:Призрен]]
[[sv:Prizren]]
[[tr:Prizren, Kosova]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 10.25

Призрен
Prizreni
Iedzīvotāji (2006) 165 227 [1]
Zināma no Bizantijas laikiem
Valsts daļa Kosova un Metohija
Mājaslapa https://web.archive.org/web/20050507034319/http://www.prizreni-komuna.org/
Prizrena.

Prizrena (albāņu: Prizreni, serbu: Призрен) ir pilsēta Kosovā, 14. gadsimta Serbijas galvaspilsēta. Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt albāņi. Ir bosniešu, turku un čigānu (romu) minoritātes.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta pazīstama no Bizantijas laikiem. 1019. gadā, sabrūkot Pirmajai Bulgāru valstij, bizantieši nodibināja bulgāru bīskapiju ar centru Prizrenā. 1072. gadā bulgāri sacēlās un Prizrenā tika kronēts Bulgārijas cars Petars III, tomēr jau 1073. gadā bizantieši sacelšanos apspieda.

1198. gadā Krusta karu laikā serbu valdnieks Stefans Nemanja ieņēma pilsētu, tomēr 1191. gadā atdeva to atpakaļ bizantiešiem. 1204. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1208. gadā - serbu valdnieks Stefans II Nemanja iekaroja pilsētu.

Prizrena kļuva par serbu bīskapijas centru. Serbijas ietekmīgā valdnieka Stefana Dušana laikā 14. gadsimtā Prizrena bija galma rezidence un faktiskā valsts galvaspilsēta.

Osmaņu impērijas valdīšanas laikā Prizrena bija Rumēlijas provinces Kosovas vilajeta sandžaka centrs. Pilsētā pieauga musulmaņu un albāņu iedzīvotāju skaits.

19. gadsimta otrajā pusē Prizrena kļuva par albāņu kultūras un politisko centru. 1878. gadā šeit nodibinājās Prizrenas līga - pirmā albāņu politiskā organizācija, kura centās apvienot albāņu apdzīvotās zemes.

Pirmā Balkānu kara laikā Prizrenu ieņēma serbu karaspēks un tā tika iekļauta Serbijas valstī.

Pirmā pasaules kara laikā to ieņēma Austroungārija, bet Otrā pasaules kara laikā - Itālija un iekļāva to Albānijā. Pēc kara, kad Prizrena tika iekļauta Dienvidslāvijā, pilsēta kļuva par albāņu nacionālisma centru.

Kosovas kara laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja, pēc kara tā nonāca ANO administratīvā (t.s. UNMIK) un NATO militārā (t.s. KFOR) pārziņā. 2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu pareizticīgo baznīcas (arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (Богородица Љевишка)).

Sports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • KF Liria (futbola klubs).[1]
  • Përparim Thaçi stadions (ietilpība: 5000)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 9. jūlijā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Prizrena&oldid=4077495"