Prizrena: Atšķirības starp versijām

Kaut arī starptautiski tiek atzīta par Serbijas pilsētu, pēc 1999.gada Kosovas kara, tāpat kā visa Kosova atrodas ANO administratīvā (t.s. UNMIK) un NATO militārā (t.s. KFOR) pārziņā.

Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt albāņi. Ir bosniešu, turku un čigānu (romu) minoritātes.

Vēsture

Pilsēta pazīstama no Bizantijas laikiem. 1019. gadā, sabrūkot Pirmajai Bulgāru valstij, bizantieši nodibināja bulgāru bīskapiju ar centru Prizrenā. 1072. gadā bulgāri sacēlās un Prizrenā tika kronēts Bulgārijas cars Petars III, tomēr jau 1073. gadā bizantieši sacelšanos apspieda.

1198. gadā Krusta karu laikā serbu valdnieks Stefans Nemanja ieņēma pilsētu, tomēr 1191. gadā atdeva to atpakaļ bizantiešiem. 1204. gadā to ieņēma bulgāri, bet 1208. gadā - serbu valdnieks Stefans II Nemanja iekaroja pilsētu.

Prizrena kļuva par serbu bīskapijas centru. Serbijas ietekmīgā valdnieka Stefana Dušana laikā XIV gadsimtā Prizrena bija galma rezidence un faktiskā valsts galvaspilsēta.

Osmaņu impērijas valdīšanas laikā Prizrena bija Rumēlijas provinces Kosovas vilajeta sandžaka centrs. Pilsētā pieauga musulmaņu un albāņu iedzīvotāju skaits.

XIX gadsimta otrajā pusē Prizrena kļuva par albāņu kultūras un politisko centru. 1878. gadā šeit nodibinājās Prizrenas līga - pirmā albāņu politiskā organizācija, kura centās apvienot albāņu apdzīvotās zemes.

Pirmā Balkānu kara laikā Prizrenu ieņēma serbu karaspēks un tā tika iekļauta Serbijas valstī.

Pirmā pasaules kara laikā to ieņēma Austroungārija, bet 2.pasaules kara laikā - Itālija un iekļāva to Albānijā. Pēc kara, kad Prizrena tika iekļauta Dienvidslāvijā, pilsēta kļuva par albāņu nacionālisma centru.

Kosovas kara laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja. Kad pilsētā bija atgriezušies albāņu iedzīvotāji un savukārt padzīti serbi, 2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu pareizticīgo baznīcas (arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (Богородица Љевишка)).

@@ 28. rindiņa: / 28. rindiņa: @@
 Kaut arī starptautiski tiek atzīta par Serbijas pilsētu, pēc 1999.gada [[Kosovas karš|Kosovas kara]], tāpat kā visa Kosova atrodas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] administratīvā (t.s. [[UNMIK]]) un [[NATO]] militārā (t.s. [[KFOR]]) pārziņā.
 Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt [[albāņi]]. Ir [[bosnieši|bosniešu]], [[turki|turku]] un [[čigāni|čigānu]] (romu) minoritātes.
 ==== Vēsture ====
@@ 44. rindiņa: / 44. rindiņa: @@
 [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā Prizrenu ieņēma serbu karaspēks un tā tika iekļauta Serbijas valstī.
-[[1.pasaules karš|1.pasaules kara]] laikā to ieņēma [[Austroungārija]], bet [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā - [[Itālija]] un iekļāva to [[Albānija|Albānijā]]. Pēc kara, kad Prizrena tika iekļauta [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], pilsēta kļuva par [[albāņi|albāņu]] [[nacionālisms|nacionālisma]] centru.
+[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā to ieņēma [[Austroungārija]], bet [[2.pasaules karš|2.pasaules kara]] laikā - [[Itālija]] un iekļāva to [[Albānija|Albānijā]]. Pēc kara, kad Prizrena tika iekļauta [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]], pilsēta kļuva par [[albāņi|albāņu]] [[nacionālisms|nacionālisma]] centru.
 [[Kosovas karš|Kosovas kara]] laikā (1996-1999) vispirms no pilsētas tika padzīti albāņu iedzīvotāji un tika nodedzināta Prizrenas līgas māja. Kad pilsētā bija atgriezušies albāņu iedzīvotāji un savukārt padzīti serbi, 2004. gada nemieru laikā pilsētā tika nodedzinātas gandrīz visas serbu [[pareizticība|pareizticīgo]] baznīcas (arī [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļautā Ljeviškas Dievmātes baznīca (''Богородица Љевишка'')).