CERN
Koordinātas: 46°14′3″N 6°3′19″E / 46.23417°N 6.05528°E
Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Merēnā, Ženēvas kantonā. 1954. gada 29. septembrī to dibināja 12 Eiropas valstis.
 Dalībvalstis | |
| Izveidots | 1954. gada 29. septembrī |
|---|---|
| Galvenā mītne |
 Merēna, Ženēvas kantons, Šveice |
Dalībnieki | 24 dalībvalstis |
Oficiālās valodas | angļu, franču |
Ģenerāldirektors | Fabiola Džianoti |
| Tīmekļa vietne | cern.ch |
2024. gadā organizācijā bija 24 dalībvalstis (23 Eiropas valstis un Izraēla).[1] Latvija[2][3] un deviņas citas valstis asociēto valstu statusā (Brazīlija, Horvātija, Indija, Kipra, Lietuva, Pakistāna, Slovēnija, Turcija, Ukraina), pie kam divas asociētās valstis pirmsdalībvalsts statusā (Kipra un Slovēnija). Novērotāju statuss (observers) bija trim valstīm — ASV, Japānai un Krievijai, —, kā arī trim organizācijām: UNESCO, Eiropas Komisijai, Apvienotajam kodolpētījumu institūtam (Объединённый институт ядерных исследований, Dubna, Krievija).[4] Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2024. gada 27. jūnijā beidza darboties CERN līgumi ar Baltkrieviju, bet novembrī ar Krieviju.[5]
CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.
Zinātniskie sasniegumi
labot šo sadaļu- 1973. gadā Gargameles pūslīšu kamerā atklātas neitrālās strāvas.[6]
- 1983. gadā atklāti W un Z bozoni UA1 un UA2 eksperimentos.[7]
- 1989. gadā noteikts vieglo neitrīno saimju skaits Lielajā elektronu—pozitronu paātrinātājā (LEP), darbojoties Z bozonu maksimumā.
- 1995. gadā izveidoti pirmie antiūdeņraža atomi PS210 eksperimentā.[8]
- 1999. gadā atklāts tiešs CP pārkāpums NA48 eksperimentā.[9]
- 2010. gadā izdalīti 38 antiūdeņraža atomi.[10]
- 2012. gadā atklāts Higsa bozons.[11]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ CERN welcomes Estonia as its 24th Member State 30 August, 2024
- ↑ «Valdība atbalsta Latvijas kļūšanu par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociēto valsti». Izglītības un zinātnes ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūlijā.
- ↑ Latvia becomes Associate Member State of CERN 2 August, 2021
- ↑ «Associate & Non-Member State Relations». CERN.
- ↑ Latvija apņēmusies 2027. gadā kļūt par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas pilntiesīgu dalībvalsti lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī
- ↑ «CERN.ch» (angliski). Public.web.cern.ch. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-11-16. Skatīts: 2010-11-20.
- ↑ «CERN.ch La» (angliski). Public.web.cern.ch. Skatīts: 2010-11-20.
- ↑ «CERN.ch» (angliski). Public.web.cern.ch. Skatīts: 2010-11-20.
- ↑ "V. Fanti et al." (angliski). Physics Letters B 465: 335. 1999. arXiv:hep-ex/9909022. Bibcode 1999PhLB..465..335F. doi:10.1016/S0370-2693(99)01030-8.
- ↑ «Antihydrogen isolation» (angliski). CNN. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 21. maijā.
- ↑ «Higgs boson-like particle discovery claimed at LHC». BBC. Skatīts: 2013. gada 8. oktobrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: CERN.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
| Šis ar organizācijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |