[go: nahoru, domu]

Reikjavika (islandiešu: Reykjavík, izrunā: /ˈreiːcaˌviːk/) ir Islandes lielākā pilsēta un valsts galvaspilsēta. Tā ir vistālāk uz ziemeļiem esošā kādas valsts galvaspilsēta. Reikjavika atrodas Islandes dienvidrietumos pie Fahsabloui (Faxaflói) līča. 2014. gadā pilsētā dzīvoja 121 tūkstotis cilvēku, savukārt tās aglomerācijā — 209 tūkstoši cilvēku, kas ir 64% no visiem Islandes iedzīvotājiem.

Reikjavika
Reykjavík
galvaspilsēta
Centrālā Reikjavikas daļa
Centrālā Reikjavikas daļa
Karogs: Reikjavika
Karogs
Ģerbonis: Reikjavika
Ģerbonis
Reikjavika (Islande)
Reikjavika
Reikjavika
Atrašanās vieta Islandē
Koordinātas: 64°08′N 21°56′W / 64.133°N 21.933°W / 64.133; -21.933Koordinātas: 64°08′N 21°56′W / 64.133°N 21.933°W / 64.133; -21.933
Valsts Karogs: Islande Islande
Platība
 • galvaspilsēta 274,5 km2
 • aglomerācija 777 km2
Iedzīvotāji (2023)[1][2]
 • galvaspilsēta 139 875
 • blīvums 442,6/km²
 • aglomerācija 208 710
 • aglomerācijas blīvums 268,6/km²
Laika josla GMT (UTC+0)
Pasta indeksi 101-155
Mājaslapa reykjavik.is
Reikjavika Vikikrātuvē

Pilsētas nosaukums tulkojumā no islandiešu valodas nozīmē „dūmu līcis”, domājams, termālo avotu dēļ.[nepieciešama atsauce]

Reikjavika ir Bjorkas un postroka grupas Sigur Rós dzimtā pilsēta.

870. gadā vikings Ingolfurs Arnarsons (Ingólfur Arnarson) nodibināja apmetni Reikjavikas vietā, kas aprakstīta tā sauktajā Islandes Apmešanās grāmatā (Landnámabók).

Turpmāk Reikjavikas vārds nav atrodams nevienā tekstā līdz pat 1752. gadam, kad Dānijas karalis Frederiks V (sala bija Dānijas valdījumā) piešķīra apmetni vilnas pārstrādāšanas uzņēmumam.

19. gadsimtā parādījās idejas par Islandes neatkarību, un Reikjavika bija viens no šīs kustības centriem. 1844. gadā uz Reikjaviku pārcēlās Altings (parlaments). 1918. gada 1. decembrī Islande ieguva pašpārvaldi.

1940. gada 10. maijā Reikjaviku okupēja Apvienotās Karalistes armija, kaut arī Islandes valdība tam nepiekrita. Otrā pasaules kara gados puse no Reikjavikas iedzīvotājiem bija britu un Amerikas Savienoto Valstu militārpersonas.

1944. gada 17. jūnijā tika deklarēta Islandes neatkarība, un Reikjavika kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.

1986. gada 11. oktobrī Reikjavikā tikās Amerikas Savienoto Valstu un Padomju Savienības toreizējie līderi Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

Viens no populārākajiem sporta veidiem ir futbols. Reikjavikā bāzējas seši no 12 Islandes augstākās futbola līgas klubiem. Slavenākie no tiem ir Knattspyrnufélag Reykjavíkur (plašāk pazīstams kā KR), Knattspyrnufélagið Víkingur (Vikingur) un Knattspyrnufélagið Valur (Valur). Populāri sporta veidi ir arī basketbols un handbols.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. https://statice.is/statistics/population/inhabitants/municipalities-and-urban-nuclei/; pārbaudes datums: 11 jūlijs 2023.
  2. https://statice.is/statistics/population/inhabitants/municipalities-and-urban-nuclei/.