Trijstūra augstums
Trijstūra augstums ir nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējo malu vai tās pagarinājumu un ar to veido taisnu leņķi.
Atkarībā no trijstūra veida, augstums var atrasties trijstūra iekšpusē (šaurleņķu trijstūrim), sakrist ar trijstūra malu (taisnleņķa trijstūrim) vai atrasties ārpus trijstūra (platleņķa trijstūrim). Visi trīs trijstūra augstumi krustojas vienā punktā, ko sauc par trijstūra ortocentru.
Formulas
labot šo sadaļuJebkuram trijstūrim
labot šo sadaļuJa trijstūra laukums ir S un vienas tā malas garums ir a, tad pret šo malu novilkta augstuma garums ir
Ja a, b un c ir trijstūra malu garumi, tad pret šīm malām novilkto augstumu garumiem ir spēkā šādas attiecības:
Vienādsānu trijstūrim
labot šo sadaļuJa vienādsānu trijstūra pamata garums ir c, bet sānu malas garums ir a, tad no Pitagora teorēmas hc2 + (c/2)2 = a2 izriet, ka pret pamatu novilkta augstuma garums ir
Regulāram trijstūrim
labot šo sadaļuJa trijstūris ir regulārs un visu tā malu garumi ir vienādi ar a, tad jebkura augstuma garums ir
Regulāram trijstūrim izpildās arī Viviani teorēma- no patvaļīga punkta iekšā trijstūrī, summa attālumiem līdz malām ir vienāda ar trijstūra augstumu.
Taisnleņķa trijstūrim
labot šo sadaļuTaisnleņķa trijstūrī augstums h, kas novilkts no taisnā leņķa virsotnes pret hipotenūzu c, sadala trijstūri divos tam līdzīgos trijstūros. Ja šis augstums hipotenūzu sadala nogriežņos garumā n un m (kur nogrieznis n atrodas tuvāk malai a, bet m — tuvāk malai b), tad c/a = a/n un c/b = b/m. Šīs attiecības var pārrakstīt arī kā a2 = cn un b2 = cm. Ievietojot tās Pitagora teorēmā a2 + b2 = (n + m)2, iegūst
Tā kā taisnleņķa trijstūra laukumu var aprēķināt gan kā S = hc/2, gan kā S = ab/2, tad
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Eric W. Weisstein, Altitude, MathWorld.