Voroņeža

Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Voroņeža nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Voroņeža (krievu: Воронеж) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs. Atrodas Voroņežas upes krastā 8,5 km no tās ieteces Donā. Attālums no Maskavas — 534 km. Voroņežā dzīvo 1 023 957 (2015) iedzīvotāji. Liels mašīnbūves centrs (lidmašīnu Tu ražošana). Krievijas Melnzemes reģiona galvenais centrs. Pilsētā atrodas Voroņežas Universitāte, kurā pirmo gadu studē gandrīz visi ārvalstu studenti, lai apgūtu krievu valodu. Lielākā daļa studentu ir no Āfrikas un Āzijas valstīm, tādēļ pilsētā ir liels rasistisku incidentu skaits.

Voroņeža
pilsēta
Воронеж
Voroņežas panorāma
Karogs Ģerbonis
Voroņeža Voroņeža apgabala kartē
Koordinātas: 51°40′18″N 39°12′38″E
Valsts	Krievija
Apgabals	Voroņežas apgabals
Dibināta	1586. gadā
Pilsētas statuss	1779. gadā
Platība
• Kopējā	596,51 km2
Augstums	154 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	1 051 995
• blīvums	1 700,9/km²
Laika josla	MSK (UTC+3)
Pasta indeksi	394000—394095
Tālruņu kods	+7 473
Mājaslapa	www.voronezh-city.ru
Voroņeža Vikikrātuvē

Nosaukuma rašanās

Krievu valodnieks Srezņevskis 19. gadsimta otrajā pusē uzskatīja, ka vārds "Voroņeža" cēlies no vārda "vārnas". Vācu valodnieks M. Fazmers, kas ir autors četrām liela apjoma krievu valodas etimoloģiskajām vārdnīcām, pieņēma, ka pilsētas nosaukums cēlies no Voroņežas upes ūdens melnās krāsas (вороная).

Vēsture

Voroņežas ziemeļu nomalē atrodas liels arheoloģijas komplekss Voroņežas Vantīta (Воронежский Вантит). Tas stiepjas gandrīz 11 kilometru garumā, Voroņežas ūdenskrātuves labajā krastā. Šajā kompleksā ietilpst 34 dažādi vēstures pieminekļi no dažādiem laikiem starp 8.—10. gadsimtu, kā arī 568 dažādi pilskalni.

Pilsētu 1586. gadā dibināja cars Fjodors I kā cietoksni pret Krimas tatāru iebrukumiem. Arhīvos glabājas bajāra Ņikitas Jurjeva 1586. gada 1. marta norādījums par apsardzes reorganizāciju Maskavas valsts dienvidu nomalē, kurā rakstīts:

"Saskaņā ar valsts cara un varenā kņaza Fjodora Ivanoviča norādījumu un spriedumu bajāram Fjodoram Ivanovičam Mstislavskim izveidot pilsētu un to saukt par Voroņežu..."

1613. gadā notika kazaku uzbrukums Voroņežas cietoksnim. 1695.-1696. gadā cars Pēteris I Azovas kampaņas laikā Voroņežā lika būvēt Krievijas kara floti, Voroņeža kļuva par Krievijas dienvidu pierobežas lielāko pilsētu. No 1696. gadam līdz 1711. gadam tika uzbūvēti aptuveni 215 kuģi. Pateicoties Azovas flotei, tika ieņemts Azovas cietoksnis un parakstīts miera līgums ar Osmaņu impēriju, lai atvieglotu karu ar Zviedriju.

1715. gada Voroņeža kļuva par Azovas guberņas, 1725. gadā par Voroņežas provinces, 1779. gadā par Voroņežas vietniecības, bet 1824. gadā par Voroņežas guberņas centru ar labi attīstītu pārtikas rūpniecību. 1832. gadā Voroņežā notika svinīga ceremonija par godu Svētā Mitrofana mirstīgo atlieku demonstrācijai publikai, uz kuru ieradās Krievijas Impērijas ķeizars Nikolajs I. Šis pasākums aizēnoja neseno Voroņežas holēras epidēmiju, kuru pilsētā ienesa svētceļnieki. 1833. gada sausuma dēļ Voroņežas province cieta badu. Izmantojot labos sakarus, Voroņežas gubernators D. N. Begičevs saņēma ievērojamu naudas summu bada novēršanai.

1845. gadā tika atvērts Voroņežas kadetu korpuss kņaza Mihaila Pavloviča vārdā, kurā mācījās S. Mosins, A. Lodigins, G. Pļehanovs un citi. 1878. gadā G. Pļehanovs atbrauca uz Voroņežu, lai piedalītos organizācijas "Zemei un brīvībai" sanāksmē. 1905. gada revolūcijas laikā Voroņežā notika grautiņi, sacelšanās Voroņežas disciplinārajā bataljonā un divi politiskie streiki. Decembra streiks notika 8. decembrī, saņemot tās organizatoru telegrammu no Maskavas par Viskrievijas politiskā streika sākumu. 12. decembrī kļuva zināms par bruņotas sacelšanās sākumu Maskavā, pēc kuras Maskavā notika mītiņš, kurā piedalījās 7000 Voroņežas iedzīvotāju. Radās sacelšanās draudi, tādēļ 16. decembrī Voroņežā tika izsludināts karastāvoklis. Ar augstāko iestāžu palīdzību nemieri Tambovā tika pārtraukti. 1908. gada aprīlī pēc Centrālās Komitejas Sociālrevolucionāru partijas sprieduma tika veiktas daudzskaitlīgas represijas pret vairāku mītiņu dalībniekiem. Voroņežas gubernatora M. Bibikova karietē nemiernieki iemeta bumbu. Gubernatoram bija savainota roka, auss un vaigs, bet viņa sieva guva smadzeņu satricinājumu.

1912. gadā pie dzelzceļa stacijas "Otrožka" uzbūvēja Otrožkas dzelzceļa darbnīcas, kas kļuva par pamatu Voroņežas vagonu rūpniecībai. 1913. gadā izveidoja pirmo augstākās izglītības iestādi — Pētera Lielā Lauksaimniecības institūtu (tagad Voroņežas Valsts Agrārā universitāte). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada 28. augustā ar domes lēmumu Voroņeža kļuva par Viskrievijas pilsētu savienības biedru, savienība palīdzēja slimajiem, ievainotajiem zaldātiem, virsniekiem, cieši sadarbojās ar Viskrievijas zemes savienību un Sarkanā krusta organizācijām. 1918. gadā uz Voroņežu daļēji pārcēlās Tērbatas Universitāte, uz kuras pamatiem radās Voroņežas republikas universitāte. 1930. gadā radās ķīmijas - tehnoloģiju institūts un mežsaimniecības institūts. 1926. gadā Voroņežas ielās parādījās pirmais telefona automāts. 1930. gadā Voroņežā atradās liels aerodroms. Otrā pasaules kara laikā vairāk nekā 6 mēnešus frontes līnija gāja pa Voroņežas upi.

Cilvēki

Voroņežā dzimuši:

• Ivans Buņins (Иван Бунин) (1870—1953) — rakstnieks
• Nikolajs Ge (Николай Ге) (1831—1894) — gleznotājs
• Aleksejs Koļcovs (Алексей Кольцов) (1808-1842) — dzejnieks
• Samuils Maršaks (Самуил Маршак) (1887—1964) — dzejnieks
• Andrejs Platonovs (Андрей Платонов) (1899—1951) — rakstnieks

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Voroņeža.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)