Versija, kas saglabāta 2024. gada 27. jūnijs, plkst. 22.22 labot Vladusty (diskusija \| devums) 141 edits m →‎Izveide (Iezīmes: Vizuālā labošana) ← Vecāka versija		Pašreizējā versija, 2024. gada 27. jūnijs, plkst. 22.24 labot atcelt Vladusty (diskusija \| devums) 141 edits m →‎Pulka apakšvienības un to sadzīve (Iezīmes: pievienots nowiki Vizuālā labošana)
71. rindiņa: == Pulka apakšvienības un to sadzīve == Pēc miera noslēgšana ar Krieviju, pulks vēl uzturas Latvijas Austrumu pierobežā, kur līdz robežsardzes vienību ierašanās veic robežas apsardzību. 1921. gada janvārī pulku pārvieto uz Alūksnes-Gulbenes rajoniem. Šajā laikā pulku skar demobilizācija un jau 1921. gada 1. aprīlī pulks ir reorganizēts atbilstoši miera laika štatam — sākotnēji viena bataljona sastāvā: * [[Alūksne\|Alūksnē]] — pulka štābs, 2., 3. un 4. rotas, ložmetējnieku komanda, sakarnieku komanda, komandiera komanda un saimniecības daļa. * [[Gulbene\|Gulbenē]] — 1.rota un saimniecības komanda ar darbnīcām. 1921.gada vasarā [[Alūksne\|Alūksnē]] tiek formēts II bataljons. Sākotnēji pulkam nav savu telpu un apakšvienības tiek izvietotas bijušajās muižnieku pilīs, krogos, viesnīcās un privātās mājās. 1922. gada pavasarī pulks ir saformējis III bataljonu (III Tukuma bataljons, kas ir komplektēts no 13. Tukuma pulka I bataljona). 1923. gadā tiek uzceltas pirmās (divstāvu) kazarmas [[Alūksne]]s ezera krastā un moderna pirts ēka. Daļa vienību tomēr paliek vecajos izvietojumos kamēr, 1929. gadā, uzceļ otro (trīsstāvu) kazarmu ēku. 7.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>rotu no [[Gulbene]]s pārceļ uz [[Liepna\|Liepnu]] un izvieto privāttelpās. Ar laiku 7.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>rotu pārceļ uz [[Balvi]]em un [[Liepna\|Liepnā]] izvieto 2.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>rotu. III bataljonu no [[Gulbene]]s 1935.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>gada oktobrī pārceļ uz [[Viļaka\|Viļaku]], kur izvietojas jaunuzceltajās kazarmās. [[Gulbene\|Gulbenē]] savukārt tiek izvietots [[11. Dobeles kājnieku pulks\|11. Dobeles kājnieku pulka]] bataljons, kuru ieskaita pulkā kā IV bataljonu. Ar šo brīdi 7.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>Siguldas kājnieku pulks ir lielākais pulks Latvijas Bruņotajos spēkos, ar 4 kaujas bataljoniem. ~~Sākotnēji pulkam nav savu telpu un apakšvienības tiek izvietotas bijušajās muižnieku pilīs, krogos, viesnīcās un privātās mājās.~~ 1922.gada pavasarī pulks ir saformējis III bataljonu (III Tukuma bataljons, kas ir komplektēts no 13.Tukuma pulka I bataljona). 1923.gadā tiek uzceltas pirmās (divstāvu) kazarmas [[Alūksne]]s ezera krastā un moderna pirts ēka. Daļa vienību tomēr paliek vecajos izvietojumos kamēr, 1929.gadā, uzceļ otro (trīsstāvu) kazarmu ēku. 7.rotu no [[Gulbene]]s pārceļ uz [[Liepna\|Liepnu]] un izvieto privāttelpās. Ar laiku 7.rotu pārceļ uz [[Balvi]]em un [[Liepna\|Liepnā]] izvieto 2.rotu. III bataljonu no [[Gulbene]]s 1935.gada oktobrī pārceļ uz [[Viļaka\|Viļaku]], kur izvietojas jaunuzceltajās kazarmās. [[Gulbene\|Gulbenē]] savukārt tiek izvietots [[11. Dobeles kājnieku pulks\|11.Dobeles kājnieku pulka]] bataljons, kuru ieskaita pulkā kā IV bataljonu. Ar šo brīdi 7.Siguldas kājnieku pulks ir lielākais pulks Latvijas Bruņotajos spēkos, ar 4 kaujas bataljoniem. 1937.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>gada 2.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>janvārī 7.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>Siguldas pulkā bija 1545 karavīri. Pulkā lielāko daļu karavīru veidoja no obligātā iesaukuma, kurš sastādīja 1248 karavīrus, virsdienestā bija tikai 297 karavīri. Pulka sastāvs varēja arī samazināties vai palielināties par vairākiem simtiem. Pulka sastāvs bija uzskaitīts pulka dienasgrāmatā, kurā visu laiku atzīmēja dažādu pakāpju un profesiju kareivju sastāvu.<ref>LNA LVVA, 1495. f., 1. apr., 297. l.</ref> Sastāvu ietekmēja jaunkareivju iesaukšana, kura 7.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>Siguldas kājnieku pulkā norisinājās pavasarī un rudenī. Pavasara iesaukšana parasti norisinājās aprīlī vai martā, jaunkareivjiem kļūst par kareivjiem pēc svinīgā solījuma parakstīšanu jūlija sākumā.<ref>LNA LVVA, 1495. f., 1. apr., 71. l., 117. lp.</ref> Kopumā apmācāmie atradās jaunkareivja statusā 10 līdz 11 nedēļas, kamēr jaunkareivju kurss ilga astoņas nedēļas.<ref>ANDERSONS, Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture, 201.lpp.</ref> Kursa ilgums gadu laikā bija mainīgs. 1937.[[11. Dobeles kājnieku pulks\| ]]<nowiki/>gada rudens iesauktajiem jaunkareivju kurss sastāvēja no sekojošām nodarbībām — Ierindas un kaujas apmācība, kas iedalījās ierindas apmācībā, kaujas apmācība; Šaušanas apmācības; Apvidus sagatavošana; Pretķīmiskā aizsardzība; Sakari; Topogrāfija, Kara disciplīna un likumi; Iekšējais dienests; Garnizona dienests; Vingrošana; Dzimtenes mācība; Audzinošās pārrunas; Pulka un rotu atsevišķie uzdevumi. Bija paredzēta alfabēta apmācība, kas sākās no ceturtās nedēļas un norisinājās 3 stundas nedēļā.<ref>LNA LVVA, 1495. f., 1. apr., 71. l., 332. lp.; LNA LVVA, 1495. f., 1. apr., 71. l., 375. lp</ref> [[Attēls:7. Siguldas kājnieku pulka karavīri.jpg\|thumb\|200px\|7. Siguldas kājnieku pulka ložmetējnieki mācībās (1939).\|right]]

7. Siguldas kājnieku pulks: Atšķirības starp versijām