Osmaņu dinastija: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
replaced: Nākoš → Nākam using AWB |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
| (11 starpversijas, ko saglabājuši 5 lietotāji, nav parādīta) | |||
2. rindiņa:
|dzimtas vārds =Osmaņu dinastija<br /><small>Osmanlı Hanedanı</small>
|kārta =
|ģerbonis =[[Attēls:
|valsts =[[Osmaņu impērija]]
|augšupējā dzimta =
14. rindiņa:
|tautība =[[Turki (tautība)|Turku]]
|lejupējās dzimtas =
}}{{
[[Attēls:Sultans of the Ottoman Dynasty.jpg|left|thumb|250px|Osmaņu dinastijas valdnieki no [[Osmans I|Osmana beja]] līdz sultānam un kalifam [[Mehmeds V|Mehmedam V]]
'''Osmaņu dinastija''' ({{val|tr|Osmanlı Hanedanı}}, arī '''Osmaņu impēriskais nams''') bija [[Osmaņu impērija]]s valdnieki no [[1281]]. līdz [[1923]]. gadam. Par dinastijas pirmo pārstāvi uzskata [[Osmans I|Osmanu I]] (neskaitot viņa tēvu Ertugrulu), lai arī dinastija tika proklamēta tikai [[1383]]. gadā, kad [[Murads I]] sevi pasludināja par [[sultāns|sultānu]]. Līdz tam cilti, jeb dinastiju, pazina ar nosaukumu Soguti (''Söğüt''), bet par godu Osmanam I to pārdēvēja par Osmaņiem (''Osmanlı'').
36. rindiņa:
Dažiem sākuma posma sultāniem nācās samierināties ar [[vasalis|vasaļa]] statusu citu valstu vadītāju pakļautībā. Piemēram, [[Tamerlāns]] [[1402]]. gadā titulēja Osmaņu sultānu Sulajmanu Čelebi Hanu kā: ''As-Sultāns Ul-Azams, Sajjids Us-Saladins Ul-Arabs val Ažams, Maliks Ur-Rikabs Ul-Umms, Gijas Ud-Daula va Ud-Dunja, Sultāns Ul-Islāms vas Ul-Muslimins, As-Sultāns ibni Us-Sultāns, Hasibinasibizamans, Rumēlijas emīrs''.
Kad [[1453]]. gada. [[29. maijs|29. maijā]] [[Mehmeds II]] iekaroja [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], viņš pieņēma titulu ''Romas impērijas imperators un pareizticīgās kristietības aizstāvis''. Viņš iecēla [[Konstantinopoles patriarhs|Konstantinopoles patriarhu]] [[Gennadius Scholarius]], kuru aizstāvēja un iecēla Austrumu pareizticīgo kristiešu vadītāja statusā. Būdams visu Romas pareizticīgo imperators, viņš pieteica tiesības uz visām Romas pareizticīgo teritorijām, kas pirms Konstantinopoles krišanas bija tikai nedaudz plašāka teritorija par pašu pilsētu, kā arī dažas teritorijas Moreā,
Konstantinopoles iekarotāju sauca ''Sultāns Mehmeds II Fātihs Gāzi Abdul Faths'' (septītais Osmaņu nama valdnieks, [[1451]]—[[1481]]) un parastais viņa tituls bija ''Romas imperators, Hanu hans, Anatolijas un Rumēlijas lielsultāns, Trīs pilsētu — Konstantinopoles, Edirnes un Bursas imperators, Divu zemju un divu jūru kungs'' un viņš pirmais tika saukts par ''padišahu''.
42. rindiņa:
1500. gados sultāna titulēšana tika stingrāk ierobežota un jau [[1601]]. gadā sultānu [[Mehmeds III|Mehmedu III]] sauca šādā secībā:
:''Sultāns hāns (vārdi)'',
::'''Padišahs''',
::'''Hunkars''',
50. rindiņa:
::Visu ticīgo '''kalifs''' un Visuma kunga Pravieša pēctecis,
:::Svēto pilsētu
::::[[Meka]]s, [[
:::Trīs pilsētu
::::[[Konstantinopole]]s, [[Edirne]]s, [[Bursa]]s un
67. rindiņa:
== Mantošana ==
{{
Mehmets bija pēdējais sultāns, kam bija jāvalda kādā provincē. Nākamie dēli vairs netika izlaisti no harēma, līdz pat sava tēva nāvei. Līdz ar to viņiem tika atņemta iespēja sapulcināt iespaidīgu atbalstītāju loku, kas spētu ietekmēt tēvu vēl viņa dzīves laikā. Viņiem arī vairs nebija iespēju radīt bērnus, kamēr viņu tēvs vēl bija dzīvs. Kad tronī kāpa Mehmeta dēls [[Ahmeds I]], viņam vēl nebija neviena bērna. Turklāt, nebija nekādu liecību, ka viņam vispār varētu būt bērni. Rezultātā varētu valstī rasties troņa mantošanas krīze. Ahmeds nogalināja dažus savus brāļus, bet nenogalināja [[Mustafa I|Mustafu]]. Līdzīgi arī [[Osmans II]] atstāja dzīvus savus pusbrāļus Muradu un Ibrahimu. Līdz ar to 17.
▲Mehmets bija pēdējais sultāns, kam bija jāvalda kādā provincē. Nākamie dēli vairs netika izlaisti no harēma, līdz pat sava tēva nāvei. Līdz ar to viņiem tika atņemta iespēja sapulcināt iespaidīgu atbalstītāju loku, kas spētu ietekmēt tēvu vēl viņa dzīves laikā. Viņiem arī vairs nebija iespēju radīt bērnus, kamēr viņu tēvs vēl bija dzīvs. Kad tronī kāpa Mehmeta dēls [[Ahmeds I]], viņam vēl nebija neviena bērna. Turklāt, nebija nekādu liecību, ka viņam vispār varētu būt bērni. Rezultātā varētu valstī rasties troņa mantošanas krīze. Ahmeds nogalināja dažus savus brāļus, bet nenogalināja [[Mustafa I|Mustafu]]. Līdzīgi arī [[Osmans II]] atstāja dzīvus savus pusbrāļus Muradu un Ibrahimu. Līdz ar to 17. gs. notika pāreja no pirmdzimtības tiesībām uz '''vecākuma kārtību''', kad vecākais vīriešu kārtas pēcnācējs bija nākamais mantinieks. Līdz ar to Mustafa nomainīja savu brāli Ahmedu, [[Sulejmans II]] un [[Ahmeds II]] nomainīja savu brāli [[Mehmeds IV|Mehmedu IV]]. Šāda kārtība palika spēkā līdz pat Osmaņu impērijas beigām 20. gs.
== Nama valdnieki ==
Line 79 ⟶ 78:
|colspan="2" align=center | '''Osmaņu nama valdnieki pirms impērijas'''
|-
|colspan="2" align=center |[[
|-
|colspan="2" align=center |[[Ertugruls]] ([[1227]]-[[1281]]) (''[[bejs]]'')
|-
|colspan="2" align=center | '''[[Osmaņu impērijas sultānu uzskaitījums|Osmaņu impērijas nama valdnieki]]'''
|-
|colspan="2" align=center |[[Osmans I]] ([[1281]]—[[1326]]) (''[[bejs]]'')
Line 94 ⟶ 93:
|-
| [[Bajezids I]] ([[1389]]—[[1402]])
| [[
|-
| ''[[Osmaņu bezvaldnieku laiks]]'' ([[1402]]—[[1413]])
Line 114 ⟶ 113:
| [[Mustafa III]] ([[1757]]—[[1774]])
|-
| [[
| [[Abdulhamids I]] ([[1774]]—[[1789]])
|-
Line 167 ⟶ 166:
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.osmanli700.gen.tr/english/engindex.html Mājaslapa par godu 700 Osmaņu dinastijas gadadienai] {{en ikona}}
| |||