Meksikas grizli lācis
Meksikas grizli lācis (Ursus arctos nelsoni) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām, kas mūsdienās ir izmirusi.
| Meksikas grizli lācis † Ursus arctos nelsoni, (Merriam, 1914) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
| Ģints | Lāči (Ursus) |
| Suga | Brūnais lācis (Ursus arctos) |
| Pasuga | Meksikas grizli lācis (Ursus arctos nelsoni) |
 Meksikas grizli lācis Vikikrātuvē | |
Šo pasugu tā nosauca dabas pētnieks Edvards Viljams Nelsons, kas šādu lāci nošāva 1899. gadā Čivavas apkārtnē. Meksikas grizli lācis dzīvoja Meksikas ziemeļu teritoriju priežu mežos kalnos un savannas ziemeļos[1], kā arī ASV Arizonas un Ņūmeksikas štatos[2].
Pirmo reizi eiropieši sastapa Meksikas grizli lāci 16. gadsimtā, kad konkistadori atklāja Ameriku. Tā kā Meksikas brūnie lāči reizēm uzbruka mājlopiem, zemnieki tos intensīvi medīja, indēja un gūstīja. Tas kļuva par lielu retumu 1930. gados[1]. Pēdējie Meksikas grizli lāči dzīvoja Čivavas apkārtnē trijos dažādos reģionos kalnos. 1960. gadā bija saglabājušies tikai 30 lāči. Lai arī lāči tika aizsargāti ar likumu, to malumedniecība turpinājās, un 1964. gadā Meksikas grizli lācis tika pasludināts par izmirušu. No vietējiem iedzīvotājiem vēl 1969. gadā turpināja pienākt ziņas, ka ir redzēts lācis, tomēr amerikāņu biologam K. Kofordam tā arī neizdevās atrast nevienu lāci.
Izskats un ieradumi
Meksikas grizli lācis bija viens no lielākajiem un masīvākajiem Meksikas dzīvniekiem. Tā ķermeņa garums bija apmēram 183 cm un svars 318 kg. Tā kažoks bija sudrabaini brūns, tādēļ to sauca arī par sudraba lāci (spāņu: el oso plateado)[1].
Meksikas grizli lācis galvenokārt barojās ar augiem, augļiem, kukaiņiem, un grauzējiem. Retu reizi tas nomedīja kādu mājlopu, kā arī ēda maitu. Katru trešo gadu tiem dzima 1 - 3 mazuļi.