transmuto

See also: transmutó

Latin

Etymology

From trāns- +‎ mūtō (“change, alter”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /transˈmuː.toː/, [t̪rä̃ːs̠ˈmuːt̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /transˈmu.to/, [t̪ränzˈmuːt̪o]

Verb

trānsmūtō (present infinitive trānsmūtāre, perfect active trānsmūtāvī, supine trānsmūtātum); first conjugation

1. to change, shift, transform, transmute

   [fortuna] transmutat incertos honores (Horace, Carmina 3.29.51)

2. (medicine) to transfer, remove

   inchoante accessione aegros ad alium transmutare locum (Caelius Aurelianus [5th c.], De morbis acutis et chronicis 1.15.142)

Conjugation

Conjugation of trānsmūtō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsmūtō	trānsmūtās	trānsmūtat	trānsmūtāmus	trānsmūtātis	trānsmūtant
	imperfect	trānsmūtābam	trānsmūtābās	trānsmūtābat	trānsmūtābāmus	trānsmūtābātis	trānsmūtābant
	future	trānsmūtābō	trānsmūtābis	trānsmūtābit	trānsmūtābimus	trānsmūtābitis	trānsmūtābunt
	perfect	trānsmūtāvī	trānsmūtāvistī	trānsmūtāvit	trānsmūtāvimus	trānsmūtāvistis	trānsmūtāvērunt, trānsmūtāvēre
	pluperfect	trānsmūtāveram	trānsmūtāverās	trānsmūtāverat	trānsmūtāverāmus	trānsmūtāverātis	trānsmūtāverant
	future perfect	trānsmūtāverō	trānsmūtāveris	trānsmūtāverit	trānsmūtāverimus	trānsmūtāveritis	trānsmūtāverint
passive	present	trānsmūtor	trānsmūtāris, trānsmūtāre	trānsmūtātur	trānsmūtāmur	trānsmūtāminī	trānsmūtantur
	imperfect	trānsmūtābar	trānsmūtābāris, trānsmūtābāre	trānsmūtābātur	trānsmūtābāmur	trānsmūtābāminī	trānsmūtābantur
	future	trānsmūtābor	trānsmūtāberis, trānsmūtābere	trānsmūtābitur	trānsmūtābimur	trānsmūtābiminī	trānsmūtābuntur
	perfect	trānsmūtātus + present active indicative of sum
	pluperfect	trānsmūtātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	trānsmūtātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	trānsmūtem	trānsmūtēs	trānsmūtet	trānsmūtēmus	trānsmūtētis	trānsmūtent
	imperfect	trānsmūtārem	trānsmūtārēs	trānsmūtāret	trānsmūtārēmus	trānsmūtārētis	trānsmūtārent
	perfect	trānsmūtāverim	trānsmūtāverīs	trānsmūtāverit	trānsmūtāverīmus	trānsmūtāverītis	trānsmūtāverint
	pluperfect	trānsmūtāvissem	trānsmūtāvissēs	trānsmūtāvisset	trānsmūtāvissēmus	trānsmūtāvissētis	trānsmūtāvissent
passive	present	trānsmūter	trānsmūtēris, trānsmūtēre	trānsmūtētur	trānsmūtēmur	trānsmūtēminī	trānsmūtentur
	imperfect	trānsmūtārer	trānsmūtārēris, trānsmūtārēre	trānsmūtārētur	trānsmūtārēmur	trānsmūtārēminī	trānsmūtārentur
	perfect	trānsmūtātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	trānsmūtātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	trānsmūtā	—	—	trānsmūtāte	—
	future	—	trānsmūtātō	trānsmūtātō	—	trānsmūtātōte	trānsmūtantō
passive	present	—	trānsmūtāre	—	—	trānsmūtāminī	—
	future	—	trānsmūtātor	trānsmūtātor	—	—	trānsmūtantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		trānsmūtāre	trānsmūtāvisse	trānsmūtātūrum esse	trānsmūtārī	trānsmūtātum esse	trānsmūtātum īrī
participles		trānsmūtāns	—	trānsmūtātūrus	—	trānsmūtātus	trānsmūtandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		trānsmūtandī	trānsmūtandō	trānsmūtandum	trānsmūtandō	trānsmūtātum	trānsmūtātū

Derived terms

• trānsmūtātiō

Related terms

• commūtō
• dēmūtō
• ēmūtō
• immūtō
• mūtō
• permūtō
• submūtō

Descendants

• → Catalan: transmutar
• → French: transmuter
  • → Romanian: transmuta
• → Galician: transmutar
• Italian: trasmutare
• → Middle French: transmuer
  • French: transmuer
  • → English: transmew
• → Portuguese: transmutar
• → Spanish: transmutar
• → English: transmute, transmutate

References

• “transmuto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “transmuto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• transmuto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

transmuto

1. first-person singular present indicative of transmutar

Spanish

Verb

transmuto

1. first-person singular present indicative of transmutar