communis
commūnis | |
clásico (AFI) | [komˈmuː.nis] ⓘ |
rima | om.mu.nis |
Etimología
[editar]Del protoindoeuropeo *ko-moin-i ("compartido").
Adjetivo
[editar]Comparación | |
Comparativo: | commūnior |
Superlativo: | communissimus |
3.ª declinación (de dos terminaciones: -is, -e)
| ||||
Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|
Masculino Femenino |
Neutro | Masculino Femenino |
Neutro | |
Nominativo | commūnis | commūne | commūnēs | commūnia |
Vocativo | commūnis | commūne | commūnēs | commūnia |
Acusativo | commūnem | commūne | commūnēs commūnīs |
commūnia |
Genitivo | commūnis | commūnis | commūnium | commūnium |
Dativo | commūnī | commūnī | commūnibus | commūnibus |
Ablativo | commūnī | commūnī | commūnibus | commūnibus |
Locativo | {{{25}}} | {{{26}}} | {{{27}}} | {{{28}}} |
- 3
- Comunal, comunitario.