Diskusija:Lūcija Šķēris

@DJ EV, Meistars Joda: šķiet, ka raksts arī varētu palikt, ja tiktu sakārtots. vērts izdiskutēt, pirms uzreiz izvirzīt uz dzēšanu. skaidrs, ka abi zinātnieki/doktori/profesori būtu izceļami atsevišķos rakstos (un attiecīgi ir lieki šīs personas rakstā). --Biafra (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 11.47 (EEST)

Mazliet par tēmu pirms te veiktās daļējās sakārtošanas. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 13.11 (EEST)

piekrītu Egilus viedoklim. raksts uz nozīmības robežas, bet, ja tiek sakārtots, varētu tikt saglabāts. Edgars Žubeckis un Rūsiņš Albertiņš šķiet atsevišķu rakstu vērti, bet noteikti ne saglabājami šajā rakstā tādā apjomā. Biafra (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 13.33 (EEST)

Es personīgi neredzu šīs personas aprakstā nevienu pietiekami nozīmīgu faktu, lai rakstu atstātu (tas arī ir iemesls, kāpēc sākotnēji veicu pārsteidzīgu darbību un rakstu uzreiz izdzēsu). Tāpēc, ka cilvēks cenšas, nav iemesls tam. Tomēr piekrītu, ka šajā rakstā ir informācija, ko varētu pārnest uz citiem rakstiem, aprakstītie zinātnieki šķiet pietiekami nozīmīgi, lai par viņiem izveidotu rakstus un pārnestu informāciju uz turieni, tāpat var izveidot rakstu par latviešiem Polijā.--DJ EV (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 15.03 (EEST)

Es nozīmībai pieeju mīkstāk tad, kad persona ir aizsaulē un tā vairs noteikti nav pašreklāma (nelielo iespēju, ka Vikipēdijā raksta arī no viņsaules, atļaušos neizskatīt). -- Egilus (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 15.13 (EEST)

Tā kā man nav skaidrības kā ierosināto lapas labošanu var vai nevar darīt, pievienoju saīsināto tekstu Jūsu uzmanībai:

Lūcija Šķēris (dzimusi 1913. gada 2. septembrī Trikātā, mirusi 2010. gada 14. jūnijā Polijā) bija agronome Latvijā un vīna darītavas vadītāja Polijā.

Dzimusi Trikātā, Zaķu mājās, tēvs Pēteris, māte Alīda (dz. Karitons).

Lūcija Zaķis 1928. g. pabeidza Trikātas II pakāpes pamatskolu. [1] Lūcija turpināja izglītību Latvijas Universitātē, jaundibinātajā lauksaimniecības fakultātē. Viņa studēja Edgara Žubecka uzraudzībā, kas bija viens no pirmajiem fakultātes absolventiem.

Izglītojies Tērbatā un Pēterpilī, Žubeckis bija viens no pirmajiem brīvās Latvijas agronomiem un zinātniekiem. [2]  Žubeckis kļuva ārkārtas profesors Bonnas universitātē, no kurienes tika izsaukts uz Kanādu. Prof. Žubeckis publicēja vairāk nekā 130 zinātniskus un populāri zinātniskus rakstus un bija Latviešu Akadēmisko Mācībspēku un Zinātnieku Apvienības (LAMZA) biedrs.[3] Dr. agr. Edgars Žubeckis mira 1989. g. 23. jūlijā Toronto. Izvadīšanā piedalījās 12 viņa bijušie studenti.

Pēc studiju beigšanas Lūcija Zaķis uzturējās Rīgā, strādājot savā nozarē. 1941. g. Lūcija apprecēja bijušo kara lidotāju Valdemāru Šķēri un nolēma apmesties Šķēros, lai pārņemtu saimniecību ar nodomu to modernizēt.

Bēgļu gaitas Polijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad 1944. g. rudenī krievu armija tuvojās otro reizi, atminoties Baigo Gadu, Lūcija Šķēris nolēma doties bēgļu gaitās. Kopā ar vīra vecākiem, svaini Annu Daugi un jaunpiedzimušo dēlu viņa devās ceļā ar zirga pajūgu 250 kilometru garā ceļā uz Liepāju, no kurienes cerēja tikt pāri jūrai. Viņiem laimējās tikt uz kuģa ar latviešu apkalpi, kas neskatoties uz uzlidojumiem, pārcēla viņus Karaļaučos (Königsberg, kas pēc krievu ieņemšanas tika pārdēvēts par Kaļiņingradu). Tā kā pilsēta bija jau pārpildīta, lielu latviešu, lietuviešu un vāciešu bēgļu kolonnu virzīja tālāk Austrumprūsijā. Bēgļu gaitas tika pārtrauktas Flatovas (Złotów) apkārtnē, kad vācieši atņēma zirgu un ģimeni norīkoja darbā vācu muižā. Tur tai nācās pārdzīvot kara briesmas, kad bēgļus panāca krievu vienības, kas izrēķinājās ar pārpalikušiem vāciešu un cittautiešu iedzīvotājiem. Tikai pateicoties svaines Annas Dauges krievu valodas prasmei ģimenei izdevās izvairīties no krievu zaldātiem.

Latvieši, kas spēja ātrāk virzīties uz Rietumiem, izbēga no krievu aplenkuma un nokļuva sabiedroto pārvaldē. Kā vēlāk izrādījās, to pašu ceļu gāja Latviešu Leģionāri, kuriem vāciešu militāra vara pavēlēja segt armijas atkāpšanos. A. Daugei nāca palīdzēt grupai ievainoto latviešu karavīru, kas bija palikuši krievu aizmugurē, rādot tiem ceļu caur apkārtnes mežiem, ko viņa vēlāk aprakstīja savās atmiņās Mūsu dzīve [4].

Sīvākās cīņās norisa Flatovas tuvumā, kur atradās Šķēru ģimene un citi latviešu bēgļi. Vincent Hunt The Road of Slaughter: The Latvian 15th SS Division in Pomerania, January-March 1945. [5] Hunta grāmatā atrodas karte kur atzīmētas Leģiona kara darbības tai apkārtnē. 15. divīzijas cīņas Vilkensvaldes - Jastrovas- Landekas-Kaminas rajonā.[6] Kādu desmit kilometru plašumā norisa bezcerīgas cīņas, kurās krita ap 5 tūkstoši latviešu karavīru. Saglabājušās ir prāvesta Kazimira Ruča atmiņas no tiem laikiem: Garīdznieks karavīra zābakos. Ieskats Kazimira Ruča gaitās latviešu leģionā. [7]

1945.g. beidzās karš un pārvaldi šajos apgabalos pārņēma poļu un krievu militārās varas. Latviešiem, kas nebija spējuši izbēgt draudēja deportācija, kas varēja beigties Sibīrijā. Gožovā (Gorzów Wielkopolski) latviešu vīrieši tika internēti ar pavēli doties ceļā uz Latviju. Tuvākā mežā tie tika nošauti un aprakti. [8]

L.Šķēris atdzīvina Schliemann Weinerei[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijā, Lūcija Šķēris, 1946. gadā iedarbināja atstāto vācu Ļipkas (Lipka Krajeńska) vīna darītavu (Schliemann Weinerei), kuru vadīja līdz pārgāja pensijā 1975 g. Tur darbu atrada ap 30 vietējo iedzīvotāju. Ievērojams bija, ka L.Šķēris spēja to darbu veikt neprotot poļu valodu, pietika ierobežota vācu valodas prasme, kuru vietējie poļu iedzīvotāji saprata.

Lūcijas Šķēris vadībā Ļipkas vīna darītava bija pazīstama apkārtnē, tās ražojumi tika prezentēti izstādēs un gadatirgos, pat Poznaņā un Varšavā. Taču pēc L. Šķēris pensionēšanas vīna darītava drīz tika slēgta. [9]

Lūcijas Šķēris mira Ļipkā, 14 decembrī 2010 gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. Trikātas II pakāpes pamatskolas absolventi 1920 – 1938 http://trikatasvesture.beverina.lv/index.php/izglitiba/ii-pakapes-skola/absolventi

2. Edgars Žubeckis https://timenote.info/lv/Edgars-Zubeckis

3. Marija Bērziņa (Anna Dauge-Šķēris). 2024. Mūsu Dzīve. Atmiņas par latviešu bēgļu gaitām. (e-grāmata) https://buki.lv/e-gramatas/musu-dzive-atminas-par-latviesu-beglu-gaitam;

4.https://www.latvianmemoirs.com

5. Vincent Hunt. The Road of Slaughter: The Latvian 15th SS Division in Pomerania, January-March 1945.

6. 15. divīzijas cīņas Vilkensvaldes - Jastrovas- Landekas-Kaminas rajonā. https://www.mvz.lv/wp-content/uploads/2015/11/IMG_0007.jpg

7. Garīdznieks karavīra zābakos. Ieskats Kazimira Ruča gaitās latviešu leģionā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/garidznieks-karavira-zabakos-ieskats-kazimira-ruca-gaitas-latviesu-legiona.a314341/

8. Vents Józef Skabardis. Nadwarciański rocznik historyczno – statystyczny nr 30” Gorzów Wlkp. 2023. https://patronite.pl/jozef.skabardis

9. Pod rzymskim bogiem. 27/08/2015 zlotowskie.pl (L.Šķēris lai izvairītos no izvešanas, slēdza fiktīvu laulību un poļu vidē bija pazīstama kā Łucja Kaaz).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1.    ↑ https://trikatasvesture.beverina.lv/index.php/izglitiba/ii-pakapes-skola/absolventi

2.    ↑ https://timenote.info/lv/Edgars-Zubeckis

3.    ↑ https://timenote.info/lv/Edgars-Zubeckis

4.    ↑ https://www.latvianmemoirs.com

5.    ↑ https://www.amazon.ca/Road-Slaughter-Division-Pomerania-January-March/dp/1804512591

6.    ↑ 15. divīzijas cīņas Vilkensvaldes - Jastrovas- Landekas-Kaminas rajonā.https://www.mvz.lv/wp-content/uploads/2015/11/IMG_0007.jpg

7.    ↑ https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/garidznieks-karavira-zabakos-ieskats-kazimira-ruca-gaitas-latviesu-legiona.a314341/

8.    ↑ Vents Józef Skabardis https://patronite.pl/jozef.skabardis Nadwarciański rocznik historyczno – statystyczny nr 30” Gorzów Wlkp. 2023

9.    ↑ Pod rzymskim bogiem. 27/08/2015 zlotowskie.pl Peteraskeris (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 22.33 (EEST)

Ar labošanu te viegli, jo visi labojumi saglabājas un ir pāris klikšķos atgriežami atpakaļ caur sadaļu "Hronoloģija" - vienīgais izņēmums ir lapas pilnīga dzēšana. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST)

P.S. Izvirzīšana uz dzēšanu bija tiešī tāpēc, lai izdiskutētu, tāpēc tās veidnes ir domātas :) --DJ EV (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 15.06 (EEST)

Uzreiz nāk prātā Nikolajs Čamāns :) It kā gan atsauču ir daudz, bet tieši par tēmu nekā (pati pirmā neveras vaļā). Piekrītu par raksta sadalīšanu, jo pārsvarā jau dotā informācija ir pietiekami svarīga. --ScAvenger (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST)

tava spēja atrast senas diskusijas, lai ilustrētu jebkādu procesu vikipēdijā ir kkas, kas arī būtu vesela raksta vērts :) paldies! Biafra (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 15.34 (EEST)

Esmu ar mieru rakstu saīsināt, izlaižot dažas daļas. Tomēr domāju, ka temats ir nozīmīgs, pat svarīgs, sekojošo iemeslu dēļ:

1. Minot Lūciju Šķēris, vērts ievērot, ka runa ir par sievieti, kas turpat 100 gadu atpakaļ studēja, kad tas Latvijā bija retums un citās zemēs vispār nebija pieņemts. Tam sekoja atbildīgs darbs drīz pēc kara, bēgļu gaitās svešā zemē. Uzņēmuma iedarbināšana un tās vadīšanā turpat 30 gadu laikā pierāda, ka viņai bija zināšanas, kuras toreiz, tai Polijas daļā, nebija atrodamas. Par līdzīgu piemēru šeit Rietumos nav dzirdēts.

2. Es varu izlaist paragrāfu par viņas māsas, V. Albertiņš bēgļu gaitām, kas noveda to Kanādā un dēla, Dr. Rūsina atbildīgo darbu ASV.

3. Saīsinātā veidā es paturētu komentāru par LU prof. E. Žubecki, kas turpināja ievērojamu darbību Kanādā. Piekrītu, ka ir pelnījis atsevišķu rakstu Vikipēdijā, bet to es atstāju citiem.

4. Raksts par L. Šķēris ir arī domāts lai atzīmētu latviešu bēgļu gaitas Polijā, par ko nav minēts ne Vikipēdijā, ne vispārēja latviešu vēsturē, kaut to ceļu izmēroja desmitiem tūkstošu latviešu bēgļu un karavīru. Vincenta Hunta grāmata The Road of Slaughter nav latviešu valodā un vairuma lasītājiem ir nepieejama.

5. Varu izlaist fotogrāfijas un akvareļus par vīna darītavu. Peteraskeris (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST)

Vikipēdija:Nozīmības kritēriji#Biogrāfijas nemin neko no šeit piedāvātā kā nozīmīgu. Protams, tas ir tulkojums no enwiki, kur noteikumu faktiskais lietojums ir stingrāks, mēs parasti esam saudzīgāki - līdz kaut kādai robežai. Bet latviešu bēgļu gaitas Polijā un citās zemēs ar tolaik ievērojamu latviešu daudzumu lai gan visdrīzāk ir nozīmīgas, tās aprakstāmas rakstā par attiecīgu tēmu, ne jau nu rakstā par vienu no bēgļiem. Literāras atkāpes - tas neietilpst enciklopēdiju specifikā.

Vikipēdija neveido informāciju savu autoru rokām, viņa to pārpublicē, nebūtiski pārveidojot autortiesību dēļ.

Par A. Dauges-Šķēris darbu attēliem - mirusi 1986. gadā, tātad to publikācija pārkāpj autortiesības, vismaz ar esošo licenci. -- Egilus (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 19.24 (EEST)

Ja latviešu trimda pēc Otrā pasaules kara Polijā “neietilpst enciklopēdiju specifikā” es pēdējo, tam veltīto paragrāfu, arī dzēsīšu.

Tagad “teorētiska” tikai diskusija par A. Dauges-Šķēris darbu attēliem – “mirusi 1986. gadā, tātad to publikācija pārkāpj autortiesības, vismaz ar esošo licenci”. Tie ir manas tantes akvareles ko viņa izgatavoja manam albumam 1950. gadu sākumā. Tā kā viņa mira 1986. gadā un es esmu viņas vienīgais “mantinieks”, kam man būtu jājautā atļauju tos lietot? 😊 Es tos dzēšu tā vai tā. Peteraskeris (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 21.59 (EEST)

Commonos (jeb Vikikrātuvē), kur tās bildes ielādētas, valda visai paranoidāla attieksme pret autortiesībām, pierādīt tur mantinieka tiesības ir grūti un kļūdaini norādītais "autors miris pirms 70 vai vairāk gadiem" kādam var būt par pamatu izdzēst nafig. Es tādās šaubīgās reizēs ielādēju bildes mūsu latviskajā versijā, kur nav tik burtiska attieksme pret "pelēko zonu". (Lai gan atrodas ģēniji, kuri cenšas no mūsu versijas pārgrūst uz Commons to, kam tur nebūtu jābūt, reizēm ar sliktām sekām visiem,- bet tas vairs nav šis gadījums.). Egilus (diskusija) 2024. gada 15. jūlijs, plkst. 23.52 (EEST)