Georgs Radvils
Georgs Radivils[1] (latīņu: Georgius Radvillus) jeb Jurģis Radvila (lietuviešu: Jurgis Radvila), arī Juris (Jeržijs) Radzivils (baltkrievu: Юры Радзівіл, poļu: Jerzy Radziwiłł, 1556–1600) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un garīdznieks. Pārdaugavas hercogistes administrators (1578/1582–1585), Viļņas bīskaps (1579–1591), Krakovas bīskaps (1591–1600).
Dzīvesgājums
Dzimis 1556. gada 31. maijā Viļņā Lietuvas lielmaršala un kanclera, Viļņas vaivada Nikolaja Radvila Melnā (Mikalojus Radvila Juodasis) ģimenē. Mācījās Viļņas un Ņasvižas kalvinistu skolās. No 1570. gada studēja Leipcigas universitātē, jezuītu ietekmē 1574. gadā pārgāja katoļu ticībā, studēja Poznaņas, Viļņas un Romas jezuītu skolās. 1574. gadā tika iecelts par Viļņas bīskapa koadjuktoru, 1579. gadā par Viļņas bīskapu. Atbalstīja Viļņas jezuītu akadēmijas (latīņu: Alma Academia et Universitas Vilnensis Societatis Iesu, 1579–1782) dibināšanu.
Pēc panākumiem Livonijas karā Stefans Batorijs viņu jau 1578. gadā iecēla par Livonijas hercogistes ģenerāladministratoru, tomēr pie savu pienākumu pildīšanas viņš varēja ķerties vienīgi pēc kara beigām 1582. gadā. 1583. gadā pēc pēdējā Kurzemes bīskapa Magnusa nāves 1583. gadā viņš lika pievienot Kurzemes bīskapiju Livonijas hercogistei, izraisot Polijas-Lietuvas karu ar Dāniju (Piltenes mantojuma karš). 1586. gada 14. jūlijā viņu svinīgi iesvētīja par Romas katoļu baznīcas kardinālu, bet 1591. par Krakovas bīskapu.
Miris 1600. gada 21. janvārī Romā.
Atsauces
- ↑ Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500 – 1600. Daugava, 1964. - 168 lpp.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Hodkevičs |
Livonijas vietvaldis 1578./1582. - 1585. |
Pēctecis: |
|