Angli
 Angļu (oranža) izplatība ap 500. gadu | |
| Valodas | |
|---|---|
| senangļu valoda | |
| Reliģijas | |
| Pirmsākumos ģermāņu pagānisms un anglosakšu pagānisms, vēlāk kristietība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| anglosakši, sakši, frīzi, jiti | |
Angli (senangļu: Ængle) bija viena no ģermāņu ciltīm, kas spēlēja nozīmīgu lomu Lielbritānijas vēsturē, īpaši anglosakšu periodā. Viņu migrācija uz Britu salām un turpmākā kultūras attīstība veidoja pamatu mūsdienu Anglijas valstij un angļu valoda.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Angli bija ģermāņu cilts, kas sākotnēji dzīvoja Jitlandes pussalā (mūsdienu Dānijas un Vācijas teritorija). Viņu nosaukums, iespējams, cēlies no teritorijas, kuru viņi apdzīvoja, kura latīniski tika dēvēta par "Angulus". 5. un 6. gadsimtā tie kopā ar citām ģermāņu ciltīm, piemēram, sakšiem un jītiem, sāka migrēt uz Britu salām. Šī migrācija notika pēc Romas impērijas sabrukuma, kad romieši pameta Britāniju, atstājot to neaizsargātu pret ārējiem uzbrukumiem.
Pēc migrācijas angļi un citas ģermāņu ciltis izveidoja vairākas karalistes Britu salās. Svarīgākās no tām bija Nortambrija, Mercija, Austrumanglija, Veseksa un Saseksa. Šīs karalistes konkurēja savā starpā, bet arī sadarbojās, lai aizstāvētu savas teritorijas pret ārējiem draudiem.
7. gadsimtā anglosakšu karalistes sāka pieņemt kristietību.
Anglosakšu periodā notika būtiskas kultūras un juridiskās izmaiņas. Tika izstrādāti pirmie rakstiskie likumi un izveidotas pastāvīgas valdības struktūras. Beovulfs, viens no slavenākajiem anglosakšu eposiem, datēts ar šo periodu.
9. gadsimtā anglosakšu karalistes saskārās ar vikingu uzbrukumiem. Liela daļa Anglijas tika pakļauta vikingu pārvaldei. Tomēr karalis Alfrēds Lielais no Veseksas spēja aizstāvēt un atjaunot savu karalisti, kļūstot par simbolu angļu pretošanās vikingu invāzijai.
10. gadsimtā dažādās anglosakšu karalistes sāka apvienoties vienotā Anglijas valstī. Šis process kulminēja Edgara Mierīgā valdīšanas laikā, kad Anglija kļuva par vienotu karalisti.
1066. gadā normaņu hercogs Viljams I Iekarotājs iebruka Anglijā un sakāva pēdējo anglosakšu karali Haroldu II Hastingas kaujā. Šis notikums iezīmēja anglosakšu perioda beigas un jaunu ēru Anglijas vēsturē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Angli.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|