[go: nahoru, domu]

Pāriet uz saturu

Adelaidas sala

Vikipēdijas lapa
Adelaidas sala
Adelaidas sala
Vormelda ledājs salas austrumu krastā
Adelaidas sala (Antarktīda)
Adelaidas sala
Adelaidas sala
Ģeogrāfija
Izvietojums Belinshauzena jūra
Koordinātas 67°15′0″S 68°30′0″W / 67.25000°S 68.50000°W / -67.25000; -68.50000Koordinātas: 67°15′0″S 68°30′0″W / 67.25000°S 68.50000°W / -67.25000; -68.50000
Platība 4463 km²
Garums 121 km
Platums 30 km
Augstākais kalns Gudrija kalns
2315 m
Administrācija
Karogs: Antarktika Antarktika
Pretenzija Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Adelaidas sala Vikikrātuvē

Adelaidas sala (angļu: Adelaide Island, spāņu: Isla Adelaida), Argentīnas avotos Belgrano sala (Isla Belgrano), ir sala Antarktikā, Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā gar Greiema Zemes Faljēra un Lubē krastiem. No Greiema Zemei piederošās Erousmaita pussalas to atdala Lobefa fjords dienviddaļā un Anisa līcis ziemeļdaļā. Šaurākā vieta (Galeta šaurums) ir tikai 3,7 km plata. Dienvidos salu apskalo Margeritas līcis. Salu lielākoties klāj ledājs, austrumu daļa kalnaina, augstākā virsotne Gudrija kalns ir 2315 m augsta.

Salu 1832. gada 14. februārī atklāja Džona Bisko ekspedīcija un nosauca par godu tā laika Lielbritānijas karaļa Viljama IV konsortei Adelaidai.[1] Salu pirmā uzmērīja un nokartēja franču ekspedīcija Žana Batista Šarko vadībā (1908–1910).[2]

1961. gadā salas dienvidu galā tika ierīkota britu polārstacija Bāze T, kas 1977. gadā tika slēgta , bet 1984. gadā nodota Čīlei un pārdēvēta par Karvahalu. 1975. gadā salas dienvidaustrumos tika izveidota Roteras polārstacija, kas ir viens no galvenajiem Apvienotās Karalistes Antarktikas izpētes programmu galvenajiem atbalsta punktiem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]