Frānsiss Fukujama
| ||||||||
| ||||||||
Jošihiro Frānsiss Fukujama (angļu: Yoshihiro Francis Fukuyama, dzimis 1952. gada 27. oktobrī) ir japāņu izcelsmes amerikāņu politologs, ekonomists un rakstnieks.
Karjeras iesākumā Fukujama bija saistīts ar Amerikāņu neokonservatīvo politisko spārnu, un plašu ievērību guva viņa tēze, ka līdz ar Aukstā kara beigām un komunisma sabrukumu ir iestājušās vēstures beigas un liberālais kapitālisms svin savu globālu uzvaru kā vienīgā iespējamā sabiedriskā kārtība pasaulē.[1] Pēc Otrā Līča kara mainīja savus uzskatus un distancējās no neokonservatīvās ideoloģijas.[2]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fukujama dzimis japāņu izcelsmes ģimenē 1952. gada 27. oktobrī Čikāgā, Ilinoisas štatā, un uzauga Ņujorkā. Viņa tēvs bija kalvinistu baznīcas mācītājs un religijas profesors. Fukujama ieguva bakalaura grādu Kornela Universitātē un doktora grādu politikas zinātnē Hārvarda Universitātē.
Fukujama kļuva slavens pēc tam, kad 1989. gadā publicēja eseju "Vēstures gals?" (The End of History?) žurnālā "The National Interest". Šajā esejā viņš apgalvoja, ka ar komunisma krišanu un Aukstā kara beigām liberālā demokrātija varētu būt cilvēces politiskās attīstības pēdējais posms un galīgais pārvaldes veids.
Vēlāk viņš paplašināja šos argumentus grāmatā "Vēstures gals un pēdējais cilvēks", kurā viņš apsprieda liberālās demokrātijas uzvaru kā visefektīvāko un ilgtspējīgāko valdības formu. Fukujama argumentēja, ka citu ideoloģiju sabrukums un demokrātijas izplatība liecina par to, ka cilvēce ir nonākusi pie vēstures gala - nevis burtiskā nozīmē, bet gan filozofiskā un politiskā izpratnē.
Fukujama ir uzrakstījis vairākas citas grāmatas, ieskaitot "Uzticība: sociālās tikuma veidošana un ekonomiskā labklājība" (Trust: The Social Virtues and the Creation of Prosperity), "Lielais šķelšanās: cilvēka daba un sociālo pasūtījumu atjaunošana" (The Great Disruption: Human Nature and the Reconstitution of Social Order), un "Politiskā kārtība un politiskā pagrimums" (Political Order and Political Decay).
Fukujama ir mācījis un strādājis dažādās universitātēs un institūtos, tai skaitā Džordžtaunas Universitātē un Stenforda Universitātē, kur viņš ir Starptautisko pētījumu institūta vecākais biedrs un demokrātijas, attīstības un tiesiskuma centra direktors.
Pašlaik turpina pētīt un rakstīt par demokrātijas attīstību, politisko stabilitāti un globalizāciju. Pēdējo desmitgažu notikumi, piemēram, autoritārisma, populisma, ekonomisko krīžu un globālo konfliktu pieaugums, ir likuši Fukujamam atzīt, ka liberālās demokrātijas sasniegšanas process būs grūtāks un ilgāks, nekā viņš iepriekš bija paredzējis. Viņš arī atzīst, ka dažas viņa cerības par demokrātisko sistēmu ilgtspēju un izplatību ir izrādījušās pārāk optimistiskas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vakara intervija ar politologu Frensisu Fukujamu». Delfi (portāls). 2004-09-27. Skatīts: 2016-01-04.[novecojusi saite]
- ↑ Andrew Bast. «Francis Fukuyama book: Origins of Political Order». Newsweek, 2011-04-10. Skatīts: 2016-01-04.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frānsiss Fukujama.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|