Džons Kelvins Kūlidžs jaunākais (angļu: John Calvin Coolidge, Jr.; dzimis 1872. gada 4. jūlijā, miris 1933. gada 5. janvārī) bija ASV trīsdesmitais prezidents (1923—1929). Sākotnēji viņš bija republikāņu jurists no Vērmontas, bet drīz vien strauji veidoja Masačūsetsas politisko karjeru, kļūstot par štata gubernatoru. Viņš nokļuva visas valsts uzmanības centrā 1919. gadā, kad Bostonā norisinājās policistu streiks. Drīz pēc tam, 1920. gadā, viņu ievēlēja par 29. viceprezidentu, bet 1923. gadā pēc prezidenta Vorena Hārdinga nāves iecēla prezidenta krēslā. 1924. gadā viņu ievēlēja uz vēl vienu termiņu.
Daudzējādā ziņā Kūlidža valdīšanas stils bija atgriešanās pie 19. gadsimta pasīvās prezidentūras.[1] Viņš atjaunoja sabiedrības uzticību Baltajam namam, kuru tas zaudēja viņa priekšgājēju administrācijas skandālu dēļ, un noslēdza savu prezidentūru ar ievērības cienīgu popularitāti.[2][3] Kūlidža prezidentūras laikā tika atjaunoti arī diplomātiskie sakari ar Meksiku un samazināts nacionālais parāds. Straujo saimniecības attīstību nobremzēja 1929. gada Lielā depresija.
- ↑ Sobel, Robert, Coolidge: An American Enigma (1998), ISBN 0-89526-410-2. p. 14
- ↑ McCoy, Donald, Calvin Coolidge: The Quiet President (1967), ISBN 0-945707-23-1., p. 420—421
- ↑ Greenberg, David, Calvin Coolidge, The American Presidents Series, (2006), ISBN 0-8050-6957-7., p. 49—53