Kēniggrecas kauja

Kēniggrecas kauja
Daļa no Austrijas—Prūsijas kara
Datums 1866. gada 3. jūlijā Vieta Austrijas impērija (Čehija) 50°16′N 15°45′E Iznākums prūšu uzvara
Karotāji
Prūsijas karaliste	Austrijas impērija Saksijas karaliste
Komandieri un līderi
Helmuts fon Moltke Prūsijas Frīdrihs Kārlis Kroņprincis Frederiks	Ludvigs fon Bēnedeks Kroņprincis Alberts
Spēks
220 984 702 lielgabali	215 000 austriešu 23 000 sakšu 650 lielgabalu
Zaudējumi
8 975	44 200
Vieta starp Čehija Vieta starp Čehija

Kēniggrecas kauja jeb Sadovas kauja (vācu: Schlacht bei Königgrätz, čehu: Bitva u Hradce Králové) bija izšķirošā kauja Austrijas—Prūsijas kara laikā. Tā notika uz ziemeļaustrumiem no Kēniggrecas (mūsdienu Hradeckrāloves).

Kaujas iznākumu Prūsijas labā lielā mērā noteica prūšu kājnieku manevrēšanas spējas un labāki ieroči (prūšiem bruņojumā bija modernās Dreizes šautenes), kā arī austriešu armijas daudznacionālais sastāvs — kaujas otrajā pusē tūkstošiem rumāņu un itāļu dezertēja.

Kavalērijas sadursme Kēniggrecas kaujā(Aleksandrs fon Bensa, 1866).

Kaujas gaita

Kauja sākās 3. jūlija rītā ar sadursmi Austriešu kreisajā flangā pie Problusas ciema. Elbas armijas avangards stājās pretī Saksijas korpusa spēkiem (tas veidoja Austrijas kreiso flangu), ko atbalstīja vairākas Austriešu brigādes. Kājnieku sadursmē pārsvars bija prūšu pusē: viņu Dreizes šautenes bija daudz ātrākas nekā austriešu no tievgaļa lādējamie ieroči. Pēc kāda laika visa Kanšteina Prūsijas divīzija tika iesaistīta cīņā pie Problusas ciema, un tomēr spēku nevienlīdzība lika Kanšteinam atteikties no mēģinājumiem ieņemt Problusu pirms Minsteres divīzijas ierašanās. Tomēr ar divām prūšu divīzijām nepietika, lai nosegtu un saspiestu austriešu kreiso flangu. Pirmajās kaujas stundās viņiem izdevās tikai nedaudz atspiest austriešus uz austrumiem.

Ludvigs fon Bēnedeks, austriešu spēku komandieris (Eduarda Kaizera litogrāfija, 1857.)

Tikmēr centrā sāka virzību 1.prūšu armija. No rīta vispirms četras prūšu divīzijas, bet pēc tam sešas divīzijas uzsāka uzbrukumu Austrijas pozīcijām pie Bistricas upes. Austrijas frontes līnija tika atspiesta atpakaļ. Prūši ieņēma Sadovas ciemu un sāka šķērsot Bistricas upes otru krastu. Tur, mežā, prūšu bataljoni pamazām koncentrējās izšķirošam uzbrukumam austriešu galvenajām pozīcijām (augstumos pie Lipas ciema). Tomēr Benedeka augstumos izvietotā 160 austriešu lielgabalu efektīva uguns aizkavēja prūšu ofensīvu un nodarīja prūšiem ievērojamus zaudējumus. Vītņstobru artilērijas trūkums neļāva prūšiem sakaut ienaidnieku artilērijas duelī.

Līdz pusdienlaikam Austrijas spēku frontes priekšā nostājās sešas prūšu divīzijas (10., 3., 4. un 2. korpuss), vēl trīs divīzijas (Elbas armija) kā smags atsvars karājās Austrijas kreisajā flangā (pret Saksijas korpusu un 8. Austrijas korpusa paliekām). Laikā no pulksten 11 līdz 12 austrieši mēģināja mainīt kaujas gaitu: ar labo spārnu uzsākt pretuzbrukumu un nodzīt prūšu divīzijas Bistricas upē. 4. un 2. Austrijas korpuss uzsāka šādu uzbrukumu un gāza ģenerāļa Franzetska 7. Prūsijas divīziju, kurai bija burtiski jāizrauj savas vienības no Austrijas ofensīvas aptverošās cilpas.

Tomēr austriešiem vairs nebija vairāk laika: 2. Prūsijas armija ar saviem četriem korpusiem jau karājās pār Austrijas armijas labo flangu un aizmuguri. 2. Silēzijas armijas ienākšana kaujā bija dienas pagrieziena punkts. Līdz pulksten 2 pēcpusdienā, kad Prūsijas spēku štābs saņēma ziņas par 2. armijas tuvošanos, Prūsijas pavēlniecība nopietni domāja par karaspēka izvešanas sākšanu no Bistricas austrumu krasta. Tagad kļuva skaidrs, ka austrieši tiks ielenkti knaiblēs un kaujā gūs zaudējumu .

Austrijas armiju no pilnīgas iznīcināšanas un sagūstīšanas paglāba varonīgais jātnieku pretuzbrukums, kas stājās cīņā ar prūšu kavalēristiem, kuri vajāja bēgošos austriešu karavīrus. Cīņas finālā notika masveida tuvcīņa, kurā abās pusēs piedalījās visa veida kavalērija - huzāri, ulāni, dragūni un kirasieri.

Šī cīņa, kas ilga līdz abu pušu pilnīgam izsīkumam, beidzās neizšķirti, taču tā ļāva austriešiem iegūt laiku, lai atjaunotu kārtību atkāpušajās vienībās un izvestu tās aiz Elbas. Tomēr 116 no 650 lauka lielgabaliem, kas Austrijas armijai bija pirms kaujas, tika zaudēti.

Rezultātā austrieši cieta lielus zaudējumus un bija spiesti steigšus atkāpties, bet prūši nespēja iznīcināt Benedeka armiju un pilnībā nespēja organizēt tās vajāšanu.

Kaujas iznākums

Kēnigsgrecas kauja bija izšķirošā Austrijas-Prūsijas kara kauja 1866. gadā. Pēc kaujas ģenerālis L. Bēnedeks atvilka savas armijas paliekas uz Olomoucu, tā nosedzot ceļu uz Ungāriju, bet Vīni atstājot bez pienācīgas aizsardzības. Lai gan Austrijas impērijai joprojām bija militāras spējas pretoties, tomēr mazāk nekā mēnesi pēc kaujas tika parakstīts miera līgums, kas izbeidza šo karu.

Kēnigsgrecas kaujai bija nozīmīga loma militārās mākslas attīstībā.Tā pierādīja ar aizslēgu lādējamo šauteņu nenoliedzamo pārākumu pār caur stobru lādējamiem štuceriem, parādīja iespēju efektīvi izmantot manevrus un aptvert lielas karaspēka masas pat ienaidnieka tiešā tuvumā. Šo pieredzi konceptualizēja Prūsijas militārās mākslas skola, galvenokārt A. Šlīfens, un pēc tam veiksmīgi izmantoja 20. gadsimta karos.

1866. gada jūlijā pēc uzvaras pie Kēnigsgrecas Leipcigas ģeogrāfijas profesors Oskars Pešels laikrakstā "Zagranica", kuru viņš rediģēja, rakstīja: "Sabiedrības izglītošanai karā ir izšķiroša nozīme. Kad prūši sakāva austriešus, tā bija prūšu skolotāja uzvara pār austriešu skolas skolotāju".

Literatūra

• Мерников А. Г., Спектор А. А. Всемирная история войн. — Минск, 2005.
• Шлиффен А. Канны = Cannae. — М.: Воениздат, 1938. — 250 с.
• Barry, Q. The Road to Königgrätz: Helmuth von Moltke and the Austro-Prussian War 1866 (англ.). — Solihull: Helion, 2009. — ISBN 978-1-906033-37-8.
• Bucholz, Arden. Moltke and the German Wars, 1864–1871 (неопр.). — New York: Palgrave, 2001. — (European History in Perspective). — ISBN 0-333-68758-2.
• Craig, Gordon A. (англ.)рус.. The Battle of Königgrätz : Prussia's Victory Over Austria, 1866 (англ.). — illustrated. — University of Pennsylvania Press, 2003. — ISBN 978-0-8122-1844-2.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kēniggrecas kauja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)