Tatārijas griķis
| Tatārijas griķis Fagopyrum tataricum ((L.) Gaertn.) | |
|---|---|
 | |
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Griķi (Fagopyrum) |
| Suga | Tatārijas griķis (Fagopyrum tataricum) |
 Tatārijas griķis Vikikrātuvē | |
Tatārijas griķis (latīņu: Fagopyrum tataricum) ir augu suga sūreņu dzimtā. Savvaļā tā ir sastopama Āzijā, no Sibīrijas līdz Himalajiem, taču ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp Latvijā, kur to var sastapt uz dzelzceļiem un nezālienēs.[1]
Salīdzinājumā ar sējas griķiem, Tatārijas griķi ir rūgtāki un satur vairāk rutīna. Tie satur arī citas bioaktīvas vielas, piemēram, flavonoīdus, fenolskābes,[2] 2-hidroksibenzilamīnu un kvercitrīnu.[3]
Tatārijas griķi tika domesticēti Austrumāzijā, un tie tiek kultivēti arī Eiropā un Ziemeļamerikā.[4] Lai gan Rietumu pasaulē Tatārijas griķi ir mazāk pazīstams ēdiens, tie tiek lietoti uzturā Himalaju reģionā, kā arī citur dienvidrietumu Ķīnā, piemēram, Sičuaņas provincē. Augs ir kultivēts daudzviet pasaulē; tomēr, ja to konstatē starp citām kultūrām, to uzskata par nezāli.[5]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tatārijas griķis ir viengadīgs, 20—65 cm garš lakstaugs ar kailu, stāvu un zarojošus stublāju, kurš parasti ir zaļā krāsā. Lapas uz stublāja ir izvietotas pamīšus. Tās ir ar kātu, veselas, trīsstūraini bultveida, aptuveni 3—8 cm platas — tikpat platas, cik garas vai mazliet platākas. Lapas plātnes mala ir gluda, gals ir smails, pamats bultveida. Turzīte īsa. Ziedi ir izvietoti blīvās ķekarveida ziedkopās stublāja un zaru galā un augšējo lapu žāklēs. Apziednis ir vienkāršs, piecdaļīgs, zaļgans, aptuveni 0,15—0,25 cm garš. Auglis ir tumšbrūns, trīsšķautņains riekstiņš ar strupām, krokainām šķautnēm. Zied no jūnija līdz augustam.
No sējas griķiem atšķirams pēc zaļganiem (nevis baltiem vai iesārtiem) ziediem, tā riekstiņi ir krokaini un strupi šķautņaini, nevis gludi ar līdzenām, asām šķautnēm.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Tatārijas griķis - Fagopyrum tataricum (L.) Gaertn. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-20.
- ↑ Zou, Liang; Wu, Dingtao; Ren, Guixing; Hu, Yichen; Peng, Lianxin; Zhao, Jianglin; Garcia-Perez, Pascual; Carpena, Maria et al. (2021-07-19). "Bioactive compounds, health benefits, and industrial applications of Tartary buckwheat (Fagopyrum tataricum)". Critical Reviews in Food Science and Nutrition 0 (0): 1–17. doi:10.1080/10408398.2021.1952161. ISSN 1040-8398. PMID 34278850.
- ↑ Fabjan, Nina; Rode, Janko; Košir, Iztok Jože; Wang, Zhuanhua; Zhang, Zheng; Kreft, Ivan (2003-10-01). "Tartary Buckwheat (Fagopyrum tataricum Gaertn.) as a Source of Dietary Rutin and Quercitrin". Journal of Agricultural and Food Chemistry 51 (22): 6452–6455. doi:10.1021/jf034543e. ISSN 0021-8561.
- ↑ «Fagopyrum tataricum in Flora of China @ efloras.org». www.efloras.org. Skatīts: 2022-03-20.
- ↑ «AgroAtlas - Weeds - Fagopyrum tataricum (L.) Gaertn. - Buckwheat tatar.». www.agroatlas.ru. Skatīts: 2022-03-20.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tatārijas griķis.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)